Šī viņai ir arī apaļa darba jubileja, jo par notikumiem Baltajā flīģelī viņa gādā jau kopš pašas tā atvēršanas 2001. gadā. Tolaik vēl būdama Siguldas Mūzikas skolas skolotāja un direktora vietniece. Pirms tam viņa 17 gadus piedalījās hamletiskajā visas Siguldas sabiedrības cīņā par jaunas mūzikas skolas un vienlaikus koncertzāles ēkas «būt vai nebūt» likteni. Tagad koncertzāle gleznainajā Siguldā ir nopietnā kultūrapritē, starptautisku vērienu piešķir tur iemājojušais Gidona Krēmera orķestra Kremerata Baltica festivāls.
Skrides un Egils Siliņš
Ir vērts doties uz Siguldu, jau pirms vēl sācies krāšņais zelta rudens, jo klausītājiem sarūpēti īpaši jubilejas notikumi. Sezonu jau šosestdien, 3. septembrī, sāks slavenās latviešu mūziķes māsas Skrides - vijolniece Baiba Skride un pianiste Lauma Skride. Sava repertuāra izlasi 17. septembrī Siguldā diriģenta Māra Sirmā vadībā dziedās pasaulslavenais koris Kamēr…, 24. septembrī uzstāsies Francijas un Japānas mūziķu stīgu kvartets Quatuor iXi. Šomēnes (30.IX) piedāvāta arī Pētera Brūvera un Aigara Voitišķa dziesmu programma bērniem Brīnumskapis.
«Aicināju māksliniekus, kuri jau ierakstījuši savu vārdu Baltā flīģeļa vēsturē. Jau pagājušajā pavasarī te uzstājās čelliste Kristīne Blaumane un pianists Vestards Šimkus, jo kopš 2005. gada koncertzāle iegādājās jaunu Steinway & Sons koncertflīģeli, šī skatuve tika pavērta izciliem pianistiem. Tieši Ferenca Lista dzimšanas dienā, 22. oktobrī, koncertēs pianiste Katja Skanavi (Grieķija). Bet jubilejas kulminācija būs pasaulē plaši pieprasītā latviešu basbaritona Egila Siliņa soloprogramma 14. oktobrī, kurā viņš kopā ar vācu pianistu vokālās kamermūzikas meistaru Helmūtu Doiču atskaņos F. Šūberta dziesmas. Tam ir ļoti īpašs iemesls.
«Pirmais Baltajā flīģelī bija solista basbaritona Egila Siliņa koncerts 2001. gada rudenī. Viņš pats šeit kādreiz mācījies mūzikas skolā (pūšaminstrumentu nodaļā!) un atgriežas ar vislielāko prieku un atbildību. Siliņš dziedāja arī Baltā flīģeļa mūzikas svētkos Siguldas pilsdrupu estrādē un, neraugoties uz aizņemtību, speciāli gatavo koncertprogrammu Siguldai,» stāsta I. Zagorska.
«Šis būs jau trešais E. Siliņa solokoncerts Baltajā flīģelī. Bet pirms 10 gadiem viņš dziedāja mūsu pirmajā koncertsezonā Siguldas mūzikas zvaigznes, kurā uzstājās tikai mūziķi, kas dzimuši vai skolojušies Siguldā. Tas cēla siguldiešu pašapziņu un prieku, jo esam devuši izcilus mūziķus visai pasaulei,» uzsver I. Zagorska. E. Siliņa koncertā tiks atvērta arī Baltā flīģeļa grāmata albums ar mūziķu fotogrāfijām un CD ar koncertu ierakstiem, tādu desmit gados sakrājies daudz. Te dziedājusi gan pasaules operzvaigzne Maija Kovaļevska, gan Čīlē dzīvojošais pianists Armands Ābols, čellistes Kristīne Blaumane un Marta Sudraba, komponists un pianists Raimonds Pauls. Notikuši jau astoņi Gidona Krēmera un Kremarata Baltica festivāli. Siguldas fotogrāfa un sava novada patriota Alberta Linarta izstādē būs redzami mākslinieku portreti, kuri iemūžināti Baltā flīģeļa koncertos.
Flīģelis no gaisa balona
Gadījies, ka cilvēki atbrauc uz koncertzāli un lūdz: parādiet mums to balto flīģeli! Taču, lai to ieraudzītu, būtu jāceļas spārnos kā putniem, jo tas ir pašas ēkas siluets, ko veidojusi arhitekte Natālija Bukovska. Raksturīgās klavieru līnijas redzamas tikai no augšas, tāpēc par koncertzāles zīmolu kļuva gaisa balonu pilota Gunāra Dukštes fotouzņēmums lidojumā. Līdz šī tēla vizualizācijai dzīvē pagāja daudzi gadi: lēmums par mūzikas skolas rekonstrukciju tika pieņemts 1984. gadā, bet darbi iestrēga un, mainoties laikiem un valstij, tika pārtraukti pavisam. Būvobjektu sāka drupināt laikazobs, un tas pat ieķīlāts, lai nodrošinātu pilsētā apkuri... Ūdeņus izskustinājusi siguldiešu pilsoniskā aktivitāte un neliels, bet būtisks Skotijas draugu ziedojums, par ko ēka apjumta. «Starptautiskais ziedojums bija būtisks, jo arī glāba Balto flīģeli no pārdošanas vai nojaukšanas,» atminas I. Zagorska. Kad pēc 17 neziņas un cīņu gadiem mūzikas skolu beidzot 2001. gada 25. maijā atklāja, tas licies kā brīnums. Tur iemājojusi arī nesen nodibinātā mākslas skola.
Koncertzāle sākumā bija paredzēta mūzikas skolas vajadzībām, eksāmeniem, mācību koncertiem. Taču Inesei Zagorskai radās ideja to atvērt sabiedrībai kā kamermūzikas zāli. Atsākoties būvdarbiem, sievietes intuīcija likusi Latvijas Kultūras akadēmijā studēt kultūras menedžmentu, un 2001. gadā jau bija iegūts maģistra grāds. Līdz pat 2009. gadam turpinot pedagoģisko darbu mūzikas skolā, I. Zagorska spējusi nodrošināt Baltajā flīģelī kvalitatīvu koncertdzīvi, iekopt izglītojošu ciklu Būsim draugi mūzikā!, kurā mūziķi paši sarunājas ar klausītājiem, mūsdienīgo mākslu sintēzes projektu Alternatīvais flīģelis un ciklu Jaunie mūzikā - iespēju izpausties spilgtiem nākotnes talantiem. Piemēram, 26. novembrī te ar klasisku programmu uzstāsies grupas Melo M čellists un Dārziņa skolas audzēknis Valters Pūce ar pašlaik Maskavā studējošo pianistu Artūru Cingujevu. Pirmo reizi Siguldā (12.XI) spēlēs Londonā izstudējušais pianists Reinis Zariņš un Parīzes konservatorijas absolvente vijolniece Paula Šūmane, kura patlaban studē Austrijā.
Uz Balto flīģeli nāk ne tikai siguldieši, bet brauc mūzikas mīļotāji no tuvākas un tālākas apkaimes: no visas Vidzemes, no Rīgas, ierodas arī ārzemju tūristi. «Ir ļoti labi, ka Baltais flīģelis neatrodas Rīgā. Te valda īpaša gaisotne, un mums ir pastāvīgie klausītāji, kurus pazīstu sejā. Ārzemnieki priecājās, ka varēja noklausīties Ineses Galantes koncertu par daudz zemāku biļešu cenu nekā citur Eiropā,» I. Zagorska sapņo par starptautisko kultūrtūrismu... Pagaidām tikai sapnis ir arī spēcīga profesionāļu komanda, jo koncertzāles vadītāja juridiski ir tās vienīgais štata darbinieks. «Bet es neko neizdarītu bez uzticamajiem palīgiem: mūzikas skolas dežurante tirgo biļetes, audzēknes brīvprātīgi kontrolē biļetes. Ingūna Almbauere palīdz darbā ar presi,» stāsta I. Zagorska.