2007.gada čempionāta bronzas komanda Baltkrievija jau otro sezonu pēc kārtas demonstrē prasmi lielākos apgriezienus ieslēgt tad, kad tie visvairāk vajadzīgi. Eiropas čempionāta pirmajās spēlēs baltkrievietes izskatījās pelēcīgi un tikai ar maksimālu spēku piepūli iekļuva ceturtdaļfinālā. Taču jau otrā posma pēdējā mačā varēja redzēt, ka vajadzīgo ātrumu uzņēmusi gan saspēles vadītāja Natālija Marčenka, gan visa komanda.
Ceturtdaļfinālā slovākietes tika pārsteigtas ar labu aizsardzību, precīziem metieniem un 36:23 pirmajā puslaikā. Tiesa, amerikāņu treneres Pokijas Četmenas vadītā Slovākijas izlase otrajā puslaikā nodemonstrēja tos pašus trumpjus, kas palīdzēja uzveikt Latviju (21 bumba pie pretinieču groza, 12 pārķertās!), un pamatlaika pēdējās sekundēs varēja pat izraut uzvaru. Taču Lusija Laškova no diviem sodiem iemeta vienu, bet pagarinājumā pārgurusī Zuzanna Žirkova vairs nespēja atbildēt uz visiem Baltkrievijas komandas daudzveidīgajiem triecieniem.
Baltkrievijas izlases galvenais treneris Anatolijs Bujaļ-skis pēc mača negribēja runāt ne angliski, ne krieviski - emociju esot par daudz. «Nav nozīme runāt ne par taktiku, ne tehniku - tādas uzvaras nāk tikai ar milzīgu pašatdevi. Kad pagarinājumā sūtīju laukumā Troinu, viņa sasistā ceļgala dēļ sākumā negribēja, bet tad pati pieteicās. Tādi mirkļi izšķir visu,» uzsvēra treneris. «Nebija jau citas, ko sūtīt,» piebilda bijusī TTT uzbrucēja.