Skaistais pusparazīts
Baltais āmulis ir āmuļu dzimtas (lat. val. - Loranthaceae) daudzgadīgs, ziemzaļš pusparazītisks krūms. Parasti krūmi ir lodveidīgi, ir arī nokarenas formas. Stumbrs ir kails, iedzelteni zaļš, ļoti trausls. Lapas iedzeltenas vai olīvzaļas, pretējas, lancetiskas vai iegareni ovālas un pēc struktūras atgādina sukulentu jeb kaktusiņu lapas. Tam ir dzelteni ziedi, kas uzplaukst aprīlī, maijā, bet vēlāk veidojas baltas ogas.
Baltais āmulis ir pusparazītisks krūms, kas Latvijā aug uz dažādu lapukoku (parastās liepas, parastās kļavas, pīlādžu, ābeļu, Berlīnes papeles, parastās apses, blīgznas, trauslā vītola) zariem. Baltais āmulis Latvijā sasniedz izplatības ziemeļu robežu. Tas sastopams Latvijas dienviddaļā: Latgalē - Preiļu un Daugavpils rajonā un Kurzemē - Liepājas rajonā. Vietne Latvijas daba vēsta, ka pirmā baltā āmuļa atradne Latvijas teritorijā - Rūjienā - uz liepas minēta K. Ledebura Krievijas florā (Flora Rossica), kas iznāca no 1844. līdz 1846. gadam. Kopš tā laika baltais āmulis Vidzemē nekur nav atzīmēts. Tas nav sastopams arī Igaunijā.
Baltais āmulis ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā I kategorijā un Ministru kabineta noteikumos par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu. Kaut arī Centrāleiropā āmulis nav nekāds retums, Latvija ir galējais ziemeļaustrumu punkts, kurā vērojama tā izplatība, tāpēc, ja gribi āmuli noplūkt, uzmanies - tev var piemērot sodu divu minimālo mēnešalgu apjomā par dabas postīšanu!
Kurzemes lepnums
Baltais āmulis ir radinieks Amerikā Ziemsvētkos populārajam āmulim, zem kura zariem esot jābučojas, lai attiecības būtu ilgas un stipras. Latvijā to darīt jābrauc uz Grobiņas pagasta Gaviezes dabas mikroliegumu, kas izvietojies 105 ha platībā, vai jāiegriežas kādā no tuvējo māju pagalmiem, kuru kokos kuplo arī izskatīgais parazītaugs. Tas nekaitē mātesaugam, bet ir iesakņojies tik blīvi, ka šķiet esam viens vesels. Āmuli izplata putni, apēdot ogas un vēlāk ar izkārnījumiem nometot sēkliņas uz koku stumbriem. Ja kokam ir brūcīte, āmulis iesakņojas un barojas no koka resursiem, kaut arī veic patstāvīgu fotosintēzi. Latvijā ar āmuļu ogām barojas zīdastes, svilpji, melnie meža strazdi, pelēkie strazdi, sila strazdi, plukšķi, dižknābji un mājas strazdi, tāpēc baltā āmuļa izplatības vietas var saistīt ar strazdu migrācijas ceļiem.