2005. gadā, kad es kā risku analītiķis sāku darbu Citibank Londonā, pasaule vēl nepazina iPhone, mobilajos sakaros nesen bija parādījies jēdziens 3G, bet Nokia un Motorola bija spēku pilnbriedā (vai atceraties melno, atvāžamo Motorola Razr?). Bankas atvēra aizvien jaunas filiāles, centās pārsteigt ar atraktīvu arhitektūru un dizainu, taču tām pat prātā nevarēja ienākt doma iestūķēt filiāli telefonā. Šodien, kad tas ir noticis, mēs raugāmies uz nākamajiem soļiem un saprotam vienu - banka uz visiem laikiem ir zaudējusi savas tradicionālās robežas, tai vairs nav nedz sienu, nedz jumta un tās spēks ir tehnoloģiju inženieros. Nē, viss labi ierastais, pazīstamais arī paliek - apkalpošana filiālē ir un būs, līdzīgi kā drukāta grāmata, laikraksts, teātra nams. Kādam - pieradums, kādam būs vajadzība pēc kontakta ar bankas darbinieku, kādam būs nepieciešams padoms neordinārā situācijā. Taču banku ikdiena ir un būs cituviet.
Stokholmas Ekonomikas augstskolas profesors Šells Nūrdstrems intervijā žurnālam Rīgas Laiks prāto par baņķieru lomu un vietu sabiedrībā un cita starpā trāpīgi saka: «Bankas ir gandrīz vai radītas, lai tās digitalizētu, jo tās strādā ar informāciju. (..) Bankas pašlaik atrodas krustcelēs. Tās stāv un domā, kurā virzienā doties.» Manuprāt, bankas jau ir izlēmušas un soļo turpat, kur daudzi citi ikdienas pakalpojumu sniedzēji - tehnoloģiju virzienā. Tādu risinājumu virzienā, kur viss nepieciešamais ir pirksta pieskāriena ekrānam attālumā. Kur nav lieku identifikācijas prasību ar n-tajām mainīgu paroļu kombinācijām. Protams, šis ir arī drošības jautājums, un pieprasījums pēc interneta drošības strauji aug.
Latvijas un Eiropas bankas ar «ieiešanu telefonā» ir nedaudz atpalikušas no Āzijas, ASV, arī Krievijas. Iespējams, Eiropas kultūrā banka kā institūts tradicionālā izpratnē ir nostiprinājusies dziļāk. Varbūt pieprasījums šajā ziņā te nav bijis tik agresīvs un mēs tehnoloģiju jomā zināmā mērā dzenamies pakaļ Āzijai un ASV. Tomēr tādai valstij kā Latvija šī sacensība ir lieliska iespēja, piemēram, kļūt par vietu jaunu risinājumu testēšanai. Tirgus ir neliels, bet gana daudzveidīgs, mūsdienīgs un aktīvs. Sava veida Eiropas daudzo kultūru, valodu un uzskatu mikromodelis, kurā tehnoloģiju uzņēmumi kopā ar bankām var iemēģināt roku jaunu risinājumu ieviešanā. Piemēram, kā to nupat izdarījām mēs, kopā ar Tele2 ieviešot produktu Norvik SIM - bankas un mobilo sakaru operatora kopīgu piedāvājumu īpaši lētiem mobilajiem zvaniem uz ārvalstīm. Zinu, ka Latvijā ir gudri un idejām bagāti cilvēki, kuriem tikai jādod iespēja - šis ir pārgalvīgu ideju sacensības laiks.
*Norvik bankas valdes priekšsēdētājs