37 gadus pēc «došanās uz Rietumiem» nāksies atkal sastapties ar savu dzimto krievu valodu,» vēsta Le Monde. 1974. gadā viesizrāžu laikā Kanādā Ļeņingradas Kirova vārdā nosauktā Operas un baleta teātra (slavenais Marijas teātris) solists Barišņikovs izlēma palikt Kanādā, vēlāk viņš pārcēlās uz ASV. Barišņikovs dejojis galvenās lomas XX gadsimta vadošo horeogrāfu Bežāra, Petī un citu iestudējumos un kļuvis par vienu no ASV ievērojamākajiem baletdejotājiem un horeogrāfiem.
Intervijā Mihails Barišņikovs stāsta, ka jau vairākus gadus ir sekojis Dmitrija Krimova jaunradei, un viņu arvien vairāk fascinējot «režisora metaforiskais stils». D. Krimovs patlaban ir viens no intriģējošākajiem vārdiem krievu teātrī. Viņš ilgus gadus strādāja par scenogrāfu un vairāk bija pazīstams kā slavenās krievu teātra profesionāļu ģimenes - izcilā režisora Anatolija Efrosa un teātra kritiķes Natālijas Krimovas - dēls. Barišņikovu aizrauj režisora rokraksts, kurā izteikti jūtamas viņa mākslinieka/scenogrāfa pēdas: «Viņš vispirms domā par ansambli kopumā, nevis par pateikto vārdu. Viņa aktieri ir arī dziedātāji, mūziķi, trokšņu taisītāji un objektu manipulatori. Teksta iestudējumā ir tik maz, tas ir ļoti vienkārši,» Barišņikovs šajā sadarbībā ir iedvesmots, bet apzinās realitāti, «es nekad nepiekristu spēlēt Ibsena vai Čehova lugā.» Vaicāts, kā ir iejuties krievu baltgvardu armijas ģenerāļa ādā, kurš 30. gados emigrē uz Parīzi, un vai grasās uzaudzēt arī ūsas, Mihails Barišņikovs smejas un atbild, ka pamēģinājis, bet nav drošs, ka tās atstās. «Šis personāžs, ļoti mokpilns, izdzīvo savu pēdējo mīlestību. Sižets, lai arī tieši skar pilsoņu karu, attiecas uz visu Krievijas vēsturi, ar kuru esmu uzaudzis kopš bērnības. Tas ir teksts, kas man ir ļoti pazīstams un tuvs,» laikrakstam Le Monde stāsta M. Barišņikovs un nepiekrīt žurnālista versijai, ka daudzi baletdejotāji jūtas kā iesprostoti pudelē un izjūt nepieciešamību izteikties vārdiem. «Nepavisam ne. Es saprotu šādu nepieciešamību, bet pats nekad neko līdzīgu neesmu izjutis. Dejotāja ķermenis var izteikt ļoti daudz,» pārliecināts M. Barišņikovs.
teātris