Uz saulaino tāli
Darba autors ir tēlnieks Ģirts Burvis. Bauskas pieminekļa koncepts Uz saulaino tāli radies kopā ar dēlu Gaitu Burvi. Taču šis nav piemineklis vienai poēmai, bet kādai būtiskai Plūdoņa daiļrades niansei - tieksmei uz tālumu. Tāpēc arī ir gulbji, ir ceļa spieķis, arī veltījuma dzejolis Tev mūžam dzīvot, Latvija!.
Bauskas piemineklī daudzi saskatīs līdzību ar objektu Rīdzinieki, kas veltīts Augusta Deglava romāna Rīga varoņiem Grīziņkalnā. Ģ. Burvis skaidro, ka šos darbus vieno autora rokraksts, taču izpildījums un tehnika ir atšķirīgi. Rīdzinieki veidoti no tumša metāla, kuru mehāniski izgaismo lietussargos izvietotās lampiņas. Piemineklis V. Plūdonim ir gaišs, tajā rotājas saules stari, koku lapas, dzirksteļo lāses no līdzās esošās strūklakas. Pieminekļa pamatne noklāta ar vietējā dolomīta akmeņiem. Tādējādi V. Plūdonis stāvēs uz savas dzimtās puses dolomīta un ar skatienu pavadīs jaunos gulbjus lidojumā uz saulaino tāli.
Veidot pieminekļus literāriem tēliem nav viegli. Sabiedrībai ir savs laika gaitā nostiprinājies viedoklis par rakstnieku, viņa daiļradi. «Šiem stereotipiem nav viegli pretoties, un varbūt nemaz arī nevajag. Tādēļ ar interesi veidoju šo objektu, kas nebūs tradicionālais «vīriņš pelēkā mētelītī». Tas ir kā literārs darbs, kuru katrs var lasīt un savā iztēlē radoši papildināt,» pieminekli Bauskā raksturo Ģ. Burvis.
Tēlnieks iztēlē turpina objekta apkārtnes pilnveidošanu. Saules dārzā paredzēts izvietot literāros solus. To izveidē izmantos to pašu tehniku, kādā veidots piemineklis, noformējumā rastu vietu citi V. Plūdoņa daiļrades varoņi.
Dzejniekam tas patiktu
Bauskas Valsts ģimnāzijas literatūras skolotāja Vija Cerusa atzinīgi vērtē gan ideju, gan tēlnieka realizēto: «Te meistarīgi apvienotas visbūtiskākās V. Plūdoņa daiļrades līnijas - daba un Latvija. Mūsdienīgs ir izpildījums. V. Plūdonim patika, ka viņu pamana un godā. Man šķiet, dzejniekam nebūtu kauns par šādu viņam veltītu piemiņas zīmi.»
Skolotāja uzteic pieminekļa uzstādīšanu Plūdoņa ielas malā Saules dārzā. Pilsētā tādējādi tapusi vieta Dzejas dienu pasākumiem, literatūras stundām, citām kultūras aktivitātēm. «Šis piemineklis un ap to labiekārtotā vide ar laiku varētu izveidoties kā jauna Bauskas kultūrvēsturiskā vizītkarte,» saka V. Cerusa.
Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks (NA) norāda, ka neatkarības atjaunošanas periodā šis ir pirmais piemineklis pilsētā, kas tapis ar pašvaldības finansējumu, rīkojot publisku konkursu: «Gaidot V. Plūdoņa 140. jubileju, radās doma par piemiņas vietas izveidi mūsu izcilākajam novadniekam. 2013. gada vasarā, kad sāka strādāt jaunievēlētā novada dome, intensīvi sākām darbu. Izsludinājām konkursu, 2014. gadu Bauskas novadā nosaucām par Viļa Plūdoņa gadu. Vairāki pasākumi, tostarp zinātniskā konference, notikuši martā, kad dzejniekam ir dzimšanas diena. Pieminekļa atklāšana notiek vienlaikus ar Bauskas novada svētkiem un Bauskas pilsētas 405 gadu jubilejas svinībām.»
Domes priekšsēdētājs uzteic tēlnieka oriģinālo risinājumu. Nerūsējošā tērauda izmantošana monumentālās formas darbos ir maz izplatīta. Tehnika, kādā radīts V. Plūdoņa piemineklis, ir Ģ. Burvja autordarbs, Latvijā tāda vēl nav izmantota. Objekts veidots no piecus, citviet astoņus milimetrus biezām nerūsējošā tērauda loksnēm, kas termiski ietonētas un saulē laistīsies teju visās varavīksnes krāsās. Ar datorprogrammu veidoto burtu lāzergriešanu veica Liepājas SIA Metālserviss.