«Ak tu, mazais mēsls!» ar šādu kliedzienu pēc rīta skates kāda dāma kritiķe apveltīja apsviedīgu tumšādainu puisi kritiķi, iebelžot viņam ar intelektuālo izdevumu _Variety_. Ko jauneklis bija noziedzies - nezinu, taču šī festivāla ainiņa liecināja par iecietības trūkumu žurnālistu vidū.
Melnās avs iznāciens
Otrdien visa uzmanība Kannās tika veltīta amerikāņu aktrises un režisores Džodijas Fosteres filmai Bebrs/The Beaver. Šī ārpuskonkursa programmas vienība kļuva par pastiprinātas intereses objektu tās galvenās lomas tēlotāja -Holivudā nežēlībā kritušā Mela Gibsona - dēļ. Kāpēc? Būsiet dzirdējuši - Gibsons pēdējos divos gadus ir kļuvis par melno avi: rasistu, homofobu, sieviešu sitēju, alkoholiķi - šādus un vēl citus Gibsona grēkus ir uzskaitījuši masu mediji, reaģējot gan uz viņa konfliktiem ar policiju, gan savas daudzbērnu ģimenes pamešanu, gan jaunās krievu draudzenes, arī sava bērna mātes fizisku sodīšanu un tam sekojošiem tiesas procesiem.
«Bebrs nav filma ikvienam,» saka Džodija Fostere. Tā nenoliedzami ir drosmīga filma, vispirms no Mela Gibsona puses. Viņa varonis ir uzņēmējs Volters Bleks, kurš cieš no depresijas un alkoholisma, nespēj kontaktēties ar savu sievu (lomā - Džodija Fostere) un dēliem, turklāt ir tuvu bankrotam. Par pagrieziena punktu Voltera dzīvē kļūst bebrs - lelle marionete, kuru viņš atrod izgāztuvē. Lelle kļūst par Voltera otro «es». Ar lelli uz rokas, runājot bebra balsī, Volters pēkšņi spēj komunicēt.
Kaut Džodija Fostere uzskata, ka filma balansē uz drāmas un komēdijas robežas, pateicoties Gibsona spēlei, tā brīžam rada biedējošu noskaņu. Aiz Voltera Bleka «terapijas» ar lelles/bebra palīdzību var nojaust paša Mela Gibsonu iekšējos bezdibeņus. Turklāt šī stāsta fināls ir tikai šķietami laimīgs.
Pirmā palīdzība
Džodija Fostere, kura filmējas kopš agras bērnības un pēdējos gados pievērsusies režijai, ir pārliecināta, ka Mels Gibsons ir ideāli piemērots Voltera lomai: «Viņš bija mana pirmā izvēle. Gibsonam ir izpratne par vieglumu un dramatismu. Tas, ko Mels Gibsons ir panācis šajā lomā, ir viņa nopelns. Viņš vēlējās ielaisties tajos bezdibeņos, kurus viņš tik labi pazīst. Mels gribēja, lai šis stāsts sakņojas realitātē un patiesā dramatismā.»
Vai šī loma, kurā Mels Gibsons atkailina nervu galus un savas neapvaldītās emocijas, palīdzēs reabilitēt viņa labo slavu? «To es nezinu. Filmas veidošana ir vismaz seši mēneši no dzīves, kas ļauj ielūkoties pašam sevī. Tā ir sava veida terapija. Mels ir lepns par šo filmu, viņš grib, lai cilvēki to skatās. Tas, ko viņš atklāj uz ekrāna, ir liela uzdrīkstēšanās,» Melu Gibsonu slavē Džodija Fostere.
«Bebra lelle, ko atrod Mela Gibsona varonis, kļūst par viņa «pirmo palīdzību». Mums katram ir sava «pirmā palīdzība», kas ļauj izdzīvot. Vai man tāda ir? Jā, protams. Es taisu filmas, kas ir intelektuāls un emocionāls process vienlaikus un ļauj man pašai analizēt savas problēmas. Turklāt man nepatīk raudāt par savu dzīvi, zūdīties un sevi žēlot,» uzsver Džodija Fostere.
No sarunas ar presi Mels Gibsons izvairījās, tomēr uz Bebra pirmizrādi Kannās atlidoja. Ir taču patīkami, ja kāds publiski par tevi runā labu un tikai labu, kā to dara Džodija Fostere: «Es nevaru attaisnot Mela uzvedību, tomēr viņš ir mans labs draugs ilgus gadus, viņš ir iejūtīgs, lojāls un sarežģīts, es to respektēju. Esmu ļoti pateicīga par to, ko viņš ir izdarījis šajā filmā.»