Piemēram, kāpēc, sarakstā ienākot lētajām ģenēriskajām zālēm, pacientu ārstēšana kļūst dārgāka, kāpēc taupīšanas apstākļos VEC nolēma palielināt atsevišķu dārgo zāļu saņēmēju skaitu, kāpēc tiek prasīti papildu pieci miljoni latu zālēm, nevis domāti risinājumi, kā iekļauties budžetā.
Gaisotne zāļu nozarē sāka stipri uzkarst jūnija vidū. Tad VM izveidoja darba grupu priekšlikumu iesniegšanai zāļu kompensācijas sistēmas nodrošināšanai šogad piešķirtās valsts naudas ietvaros. Par darba grupas vadītāju iecēla D. Behmani, darba grupā bija arī Veselības norēķinu centra (VNC) un Veselības inspekcijas direktori un Rīgas Stradiņa universitātes docente Santa Purviņa. Šīs aktivitātes izraisīja satraukumu atsevišķos farmācijas milžos, dārgo zāļu ražotājos. 1. jūlijā D. Behmane preses konferencē paziņoja par apmēram piecu miljonu latu lielu deficītu kompensējamo zāļu sistēmā, kas būtu jāsedz. Naudas trūkst, jo bijis straujš pacientu pieaugums, zālēm palielināts arī PVN. Šonedēļ valdība varētu lemt par papildu naudas piešķiršanu zālēm.
Valsts kompensējamajām zālēm šim gadam piešķīra 67 miljonus latu, vēl četri miljoni jāatmaksā zāļu kompānijām. D. Behmane uzsver - zāļu kompensācijas sistēmā nav nekā tāda, kas būtu svītrojams - «tur ir zāles, kas tiešām pacientiem nepieciešamas». Tāpat arī dārgo C saraksta zāļu saņēmēju skaitu VEC palielinājis esot tikai un vienīgi MK noteikumos paredzētā robežās, tās pat nesasniedzot, saka D. Behmane. 2010. gadā C saraksta zālēm tika izlietoti 3,7 miljoni latu 463 pacientiem, šā gada pirmajā pusgadā - 2,072 miljoni 299 pacientiem, liecina VNC dati.
Taču D. Behmane arī norāda, ka saistībā ar kompensējamajām zālēm ne viss ir atkarīgs no VEC. Proti, VNC slēdz līgumus ar ārstiem un aptiekām, paredzot kvotu ārstam, kādos naudas līdzekļos jāiekļaujas, izrakstot zāles. «Taču izveidojusies dīvaina situācija - VNC kvotas vispār neuzrauga, ārsts raksta zāles un mēdz pat divreiz pārsniegt kvotu,» skaidro D. Behmane. Darba grupa izteica priekšlikumu, ka VNC šos datus vajadzētu analizēt un pārkāpumu gadījumos par to informēt Veselības inspekciju (VI). Otrs priekšlikums skāra dārgo zāļu cenas, īpaši C sarakstu. Šobrīd ražotājiem jāsedz līdz 10% no zāļu cenas, taču darba grupa lēmusi, ka būtu jāsedz līdz 20%, par to ar ražotājiem turpinās sarunas. Trešais priekšlikums bija par papildu naudas nepieciešamību kompensējamajām zālēm.
D. Behmane saka - veselības ministrs ar priekšlikumiem nebija apmierināts. «Viņš teica, lai es vispār rakstu atlūgumu. Es prasīju - kāpēc, kādi ir jūsu argumenti? Viņš teica - man nepatīk, kā jūs strādājat,» stāsta D. Behmane. Viņa esot atteikusies iet prom no darba, un ministrs ierosinājis disciplinārlietu.
Par to J. Bārzdiņš vispirms saka: «VEC ir iestāde, kura ir atbildīga par to, lai mēs varētu dzīvot tā finansējuma apstākļos, kāds ir, un lai varētu sniegt ārstēšanu kompensējamo zāļu sistēmas ietvaros.» Viņš arī norāda, ka viens no svarīgākajiem neskaidrajiem jautājumiem - «Kā var būt, ka, arvien vairāk parādoties ģenēriskajām zālēm, Latvijā pacienti kļūst arvien dārgāki?». Te piemērs ir asinsspiediena ārstēšana. Tāpat ir bažas par ekspertiem, kas VEC sniedz slēdzienus par dārgo C saraksta medikamentu piešķiršanu, vai šie eksperti ir tiešām neatkarīgi un neieinteresēti.
Vēl ir arī bažas par to, cik atsevišķas farmācijas kompānijas rīkojas godīgi pret valsti attiecībā uz savu līdzdalību dārgo C saraksta medikamentu apmaksāšanā. Proti, valsts apņemas segt šos dārgos medikametus noteiktam sarakstam pacientu. Tad VEC risina sarunas ar ražotājiem, panākot, ka vēl daļai pacientu zāles apmaksās ražotājs. Ministra ārštata padomniece, RSU docente farmakoloģe Santa Purviņa te norāda uz neskaidrību - kā tiek noteikts, kuriem pacientiem medikamentu apmaksās valsts un kuriem - ražotājs? Analizējot pusgada datus, viņa secinājusi, ka «valsts regulāri sedz milzīgas izmaksas, taču ražotājs nereti nesteidz to darīt. Vai arī pacientiem, par kuriem maksā ražotājs, zāles bijušas vajadzīgas daudz mazākās summās vai arī nav bijušas nemaz nepieciešamas».
S. Purviņa norāda uz nepieciešamību veikt visa kompensējamo zāļu saraksta auditu. Viņa ievērojusi, ka kompensējamo zāļu B sarakstā iekļauta, piemēram, zivju eļļa. «Runa ir par kopējās naudas efektīvu izlietojumu. Varbūt šajā gadījumā prioritāte būtu kādai pacientei ar krūts vēzi apmaksāt dārgās zāles, tādējādi dodot ilgāku laiku pabūt kopā ar saviem bērniem, nekā, piemēram, kardioloģijā izmantot pēdējos jaunumus vai arī nodrošināt ar omega3 taukskābēm,» viņa saka.