Ja bērnus pametušās mātes atrod un pēcāk tiesā, visbiežāk sodi viņām nav bargi - piespriež gadu vai divu nosacītu brīvības atņemšanu, reti reālu cietumsodu. Eksperti saka - tiesas nereti vērā ņem sievietes īpašo psihisko un fizioloģisko stāvokli pēc dzemdībām. Viņi šaubās, vai vajadzētu mātes sodīt bargāk, un uzsver - sievietēm jau grūtniecības laikā bija jāsniedz atbalsts un palīdzība.
Iespējams, Liepājā mežā atrastais bērns bijis miris apmēram nedēļu, policija nozīmējusi ekspertīzes, lai noskaidrotu, vai bērns piedzimis dzīvs vai nedzīvs, arī nāves cēloņus. Pirms pusotras nedēļas miris jaundzimušais atrasts arī Vidzemē - savas mātes dzīvoklī Limbažos ledusskapī. Ir aizdomas, ka bērns varētu būt piedzimis dzīvs un atstāts bezpalīdzīgā stāvoklī, taču vēl tiek gaidīti ekspertīzes rezultāti. Zināms, ka grūtniecību sieviete slēpusi no apkārtējiem.
Nejūt kā savu
Pērnais gads izcēlās ar lielu pamesto bērnu skaitu - Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta dati liecina, ka 2008. gadā atrada septiņus atradeņus - dzīvus bērnus, kuru vecāki nav zināmi, bet pērn - 16. Pusgada laikā divi bērni atrasti glābējsilītē Bērnu slimnīcā - vietā, kur māte var atstāt negribēto mazuli pilnīgi anonīmi drošībā. Lai glābtu mazuļus no nonākšanas atkritumu konteinerā vai citās bīstamās vietās, glābējsilītes iecerētas arī citās Latvijas lielajās pilsētās, tiek vākti ziedojumi un notiek sarunas ar pašvaldībām, stāsta Edīte Kaņepāja-Vanaga, sabiedrisko attiecību organizācijas Divi gani pārstāve.
Psihoterapeite Ieva Bite saka - teju visos gadījumos, kad māte pamet bezpalīdzīgā stāvoklī jaundzimušo, ir psiholoģisku un sociāli ekonomisku faktoru mijiedarbība: «Sieviete jūtas izmisusi, bezpalīdzīga, ļoti iespējams, ir viena, saskaras ar apkārtējo nosodījumu, bieži nemeklē palīdzību, jo, ļoti iespējams, nemaz nezina, kur to meklēt.» Nereti sievietes pašas cietušas no fiziskas vai seksuālas vardarbības, tādēļ domā - ja pret mani neizturējās kā pret cilvēku, arī pret mazo tā neizturēšos. «It kā emocionāli atdalās no bērna kā no pārāk grūtas, traumējošas pieredzes. Pēc bērna piedzimšanas cilvēks ir īpaši jūtīgs, var būt pēcdzemdību depresija, var būt arī nejūtība - ka nespēj būt kontaktā ar bērnu, nejūt bērnu kā savu,» stāsta I. Bite.
Jāpalīdz, nevis jāsoda
Kādēļ mātes tā darīja - lasāms arī tiesas spriedumos. Pērnā gada sākumā netālu no Rīgas suņi mežā no zemes izkašņāja kasti, kurā atradās jaundzimuša bērna līķītis. No tiesas sprieduma izriet, ka sieviete, kurai ir vēl trīs mazi bērni, bērnu dzemdējusi mājās un, «nepārliecinoties par meitas dzīvotspēju», ielika bērnu kartona kastē un nonesa pagrabā, kur bērns arī nomira. Pēcāk kasti viņa «apglabāja» mežā. Apsūdzētā savu rīcību skaidroja ar izmisumu - viņu bija pametis bērnu tēvs, bija zaudējusi darbu, vienai no meitām pasliktinājās veselības stāvoklis. Tiesa piesprieda nosacītu brīvības atņemšanu uz gadu.
Citā gadījumā sieviete (pēc pašas teiktā) stāvoklī palikusi pēc izvarošanas, grūtniecības laikā ģimene viņu neatbalstīja, un viņa izšķīrās savu jaundzimušo uzreiz pēc dzemdībām ietīt audeklā un piespiest pie sevis tik stipri, ka mazulis nomira. Viņai piesprieda reālu brīvības atņemšanu uz pusotru gadu. 2006. gadā nosacīti notiesāja arī kādu sievieti, kura Rīgā Pļavniekos atstāja savu bērnu atkritumu konteinerā. Mazulis izdzīvoja. Meitas pamešanu sieviete skaidroja ar bailēm no varmācīgā vīratēva: ja vīratēvs uzzinās, ka piedzimusi trešā meitiņa, abus ar vīru izmetīs uz ielas.
Krimināltiesību eksperts Andrejs Judins norāda uz zināmām problēmām šo noziegumu kvalificēšanā. Tos mēdz kvalificēt gan pēc bargākā Krimināllikuma panta par slepkavību, gan pēc panta par slepkavību, ko paša bērna māte izdarījusi dzemdību laikā vai tieši pēc dzemdībām «to izraisītā psihiskā un fizioloģiskā stāvokļa ietekmē», gan arī pēc «vieglāka» panta par bērna atstāšanu bez palīdzības. A. Judins saka - tiesu piespriestie sodi nav pārāk bargi, taču šaubās, ka bargākus vajadzētu - daudz svarīgāk būtu grūtniecības laikā un pēc dzemdībām viņām nodrošināt palīdzību.