Dienas rīcībā ir informācija, ka pirms nedēļas asa vārdu apmaiņa izvērtusies starp labklājības ministru Uldi Auguli (ZZS), Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktori Līviju Liepiņu, VBTAI priekšnieci Lailu Riekstu-Riekstiņu un tiesībsargu Juri Jansonu. Amatpersonu tikšanās laikā pārrunāta Latvijas bērnunamos esošā situācija, kā arī Tiesībsarga biroja (TB) veiktā gandrīz gadu ilgušā monitoringa rezultāti, kas atklāj virkni pārkāpumu, ko savukārt VBTAI savās pārbaudēs netika konstatējusi. Rezultātā gan Laila Rieksta-Riekstiņa nevis paudusi gatavību strādāt, lai panāktu TB atklāto nepilnību novēršanu, bet uz tiem reaģējusi gluži kā uz personīgu apvainojumu.
Secinājumi atšķiras
Patiesi, aplūkojot VBTAI 2014. gada atskaiti par bērnu tiesību ievērošanas pārbaudēm, redzams, ka iestādes secinājumi atšķiras no TB konstatētā. Inspekcijas biežāk atklātās problēmas ir šādas: visu dokumentu neesamība bērnu personu lietās, bērna juridiskā statusa nerisināšana, ziņu nesniegšana Adopcijas reģistram, darbinieku bezdarbība un nelabvēlīga sociālā vide. Savukārt TB darbinieki uzgāja padziļinātākas problēmas, kas pastāvot gadiem ilgi - piemēram, pirms ievietošanas bērnunamā netiek noskaidrots bērna viedoklis par viņam vēlamo ārpusģimenes aprūpes veidu, kas var būt gan audžuģimene, gan aizbildņa atrašana. Bērni tiek ievietoti bērnunamos tālu no vecāku dzīvesvietas, un tas ir tāpēc, ka pakalpojuma sniedzējus - bērnunamus - lielās pašvaldības spiestas izraudzīties iepirkumu konkursos. Taču tādējādi tiekot apgrūtināta gan bērna saskarsme ar vecākiem, gan pārtrūkst sociālie kontakti. Kad bērnunamā pavadīts kāds laiks, bērna atrašanās tajā bieži vien pretēji likumam netiekot pārskatīta.
TB uzskaitīto trūkumu novēršanai vajadzīgs ilgstošs un rūpīgs VBTAI darbs, taču iestādes Bērnu tiesību aizsardzības departamenta direktore Inga Millere no tiesībsarga pārmetumiem norobežojās, sakot, ka, piemēram, bērnu ilgstošu atrašanos aprūpes iestādē nevarot uzskatīt par tendenci. Jaunākā statistika gan liecina par pretējo - 200 bērnu aprūpes iestādēs atrodas četrus līdz sešus gadus, 233 - divus līdz trīs gadus, bet 69 bērni iestādē nodzīvojuši ilgāk nekā desmit gadu. Jāatzīmē, ka dati attiecināmi uz iestādēm, kas paredzētas bērniem bez būtiskiem veselības un attīstības traucējumiem, un tādās pašlaik dzīvo 1350 bērnu. Savukārt vēl pustūkstotis ievietoti kādā no valsts sociālās aprūpes iestādēm. Tāpat jāpiebilst, ka VBTAI iet vieglāko ceļu - konstatējot trūkumus bērnu aprūpes iestāžu darbībā, vien uzdod to vadībai novērst pārkāpumus un dod ieteikumus turpmākajam darbam, nevis mēģina likvidēt pārkāpumu rašanās cēloņus, kas tādējādi ļautu panākt ilgtermiņa uzlabojumus.
Gaidīti ciemiņi
Aptaujājot piecu dažādos Latvijas reģionos esošu bērnunamu darbiniekus, Diena noskaidroja, ka vairumā gadījumu VBTAI viņus brīdina pirms ierašanās uz pārbaudēm. Tūlīt tiek nomainīta gultas veļa, viss sakārtots, un audzēkņi varētu teikt, ko grib, taču neviens neticētu, ka līdz inspekcijas vizītei bijusi netīra gultas veļa un citas nekārtības, liecina Dienas rīcībā esoša informācija. Saskaņotas pārbaudes gan nav bērnunamu iemītnieku interesēs, jo viņiem zūd cerība uz apstākļu uzlabošanos ārēju faktoru ietekmē. L. Rieksta-Riekstiņa atzīst, ka pirms plānotajām pārbaudēm iestāžu vadība tiekot brīdināta, jo «būtiski, lai iestādes darbinieki ir uz vietas, lai varam viņus intervēt un lai ir pēc iespējas vairāk bērnu». Mēdzot notikt arī padziļinātās pārbaudes, kas ilgstot pat divas trīs dienas un VBTAI darbinieki iestādē nakšņojot: «Dzīvojot uz vietas, neko īpaši noslēpt nevar, tur redzama ikdienas dzīve un bērnu reakcijas.» Pērn gan VBTAI veikusi tikai vienu šādu padziļināto pārbaudi un vēl 37 plānotās - pirms visām iestāžu vadītāji brīdināti par inspekcijas ierašanos. Tikai 16 reizes uz ārpusģimenes aprūpes iestādēm braukts bez iepriekšēja brīdinājuma, un, kā skaidro L. Rieksta-Riekstiņa, šāda kārtība esot sūdzību pārbaužu gadījumos.
Īpaša zona Valmierā
VBTAI Bērnu tiesību aizsardzības departamenta galvenā inspektore, kura atbildīga par bērnu tiesību ievērošanas kontroli Valmieras novadā, Renāte Alberga, jau četrus gadus vienlaikus strādā iestādē, kas pašai būtu jākontrolē. Viņa ir juriste Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijā un atalgojumu saņem abās vietās - piemēram, pērn viņa nopelnīja vairāk nekā desmit tūkstošus eiro par valsts amatpersonas pienākumu veikšanu VBTAI un vēl tūkstoti par darbu SOS bērnu ciematu asociācijā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta deklarācijas dati. Turpat redzams, ka R. Albergai tīk mainīt automobiļus, pašlaik viņas īpašumā ir vidēji dārgais apvidus spēkrats Volkswagen Touareg un Audi A4 Avant. Sniegt komentāru Dienai par savu iespējamo interešu konfliktu R. Alberga atteicās, to pamatojot ar pārliecības trūkumu, vai jautājumu viņai patiešām uzdod medija pārstāvis. Arī uz rakstisku jautājumu atbildēt viņa nepiekrita. Situāciju skaidro L. Rieksta-Riekstiņa: «2011. gadā VBTAI ar rīkojumu atļāva R. Albergai apvienot abus darbus, jo viņas līgums noslēgts nevis ar konkrētu SOS Bērnu ciematu Valmierā, bet gan ar Latvijas SOS bērnu ciematu asociāciju. Tai ir vairāki projekti, un šai darbiniecei ir atļauja darboties ģimeņu stiprināšanas projektā, kura ietvaros tiek sniegtas konsultācijas ģimenēm - nevis bērnu tiesību jautājumos, bet gan saistībā ar uzturlīdzekļu pieprasīšanu, prasību sagatavošanu, dzīvokļu un sociālās palīdzības jautājumiem. Šis projekts neskar SOS ciematus, bet gan ir palīdzība iedzīvotājiem.»
Tomēr atalgojumu R. Alberga saņem no tās pašas organizācijas, kas pārvalda arī abus Latvijā esošos SOS bērnu ciematus - Bauskas novada Īslīcē un Valmierā, un pēdējais atrodas R. Albergas kā valsts amatpersonas pārraudzības zonā. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja konkrētajā bērnu aprūpes iestādē rastos kādi pārkāpumi, R. Alberga atrastos dilemmas priekšā, kuram darba devējam kalpot - valstij vai SOS bērnu ciematu organizācijai.