Piemēram, Igaunijas valsts budžeta stratēģijā un valdības rīcības plānā rakstīts, ka 2012. gadā dzimstības koeficients sasniegs 1,67 bērnus uz sievieti reproduktīvajā vecumā, bet 2015. gadā - 1,71. Labklājības ministre uzskata, ka Latvijai arī turpmāk vajadzētu fiksēt dokumentos konkrētus rādītājus. «NAP ir īstā vieta, kurā fiksēt šo skaitli - vidēja termiņa apņemšanos. Tas noteikti arī palīdzētu virzīt visas politikas,» Diena.lv raidījumā Dienas rīts ceturtdien sacīja I. Viņķele. Viņa norādīja - ja neuzliekam mērķi par dzimstības koeficienta izmaiņām, progress nebūs novērtējams.
Jau vēstīts, dzimstība Latvijā ir viena no zemākajām ES, pērn piedzima 19 219 bērnu jeb 1,17 bērnu uz sievieti reproduktīvajā vecumā. Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati liecina, ka šā gada 11 mēnešos piedzimuši 17 160 bērnu jeb par 500 bērniem mazāk nekā 2010. gadā attiecīgajā laikposmā. Tas nozīmē, ka, gadam noslēdzoties, bērnu skaits, visticamāk, varētu būt nedaudz mazāks nekā pērn.
Lai arī valdības deklarācijā solīts noteikt demogrāfiskās situācijas uzlabošanu par prioritāti, konkrēti skaitļi plānošanas dokumentos neparādās. Iepriekšējā Nacionālās attīstības plānā, tāpat kā Latvijas Ilgtspējīgās attīstības stratēģijā Latvija 2030, nekādi rezultatīvie rādītāji attiecībā uz dzimstību nav minēti. Vienīgais dokuments, kurā parādās prognozētie dzimstības rādītāji kā īstenotās politikas rezultāts, ir Labklājības ministrijas ģimenes valsts pamatnostādnes 2011.-2017. gadam. Tur rakstīts: 2009. gadā dzima 9,6 bērni uz 1000 iedzīvotājiem, 2014. gadā dzims 10,2 uz 1000 (jeb par aptuveni 1000 bērniem vairāk nekā 2009. gadā), bet attiecībā uz 2017. gadu ir nevis skaitlis, bet tikai cerīgs ieraksts «palielinās». Demogrāfijas pētnieki šīs prognozes dēvēja par no gaisa grābtām.