Gada sākumā lasīšanas veicināšanas programma Bērnu un jauniešu žūrija bija apdraudēta - tai netika piešķirts nekāds valsts finansējums. Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bērnu literatūras centrs un LNB Atbalsta biedrība spēra izmisuma soli, apzinoties, ka «tas ir mazliet naivs», dzejnieces un izdevniecības liels un mazs vadītājas Ineses Zanderes vārdiem runājot. Sabiedrība tika aicināta sākt e-pastu karu, sūtot e-vēstules lasīšanas programmas aizstāvībai uz atbildīgo valsts iestāžu e-pasta adresēm. Par «kara» sākumu tika izvēlēts 2. aprīlis, Starptautiskā Bērnu grāmatu diena.
Aicinot veicināt bērnu lasītprasmi un lasītprieku un rast līdzekļus Bērnu un jauniešu žūrijas īstenošanai, tika nosūtīta vairāku literatūras nozares organizāciju un projekta Sirsniņa prasa, lai bērniņš lasa vēstnieku parakstīta atklātā vēstule 11 valsts iestādēm, Valsts prezidentam un Ministru prezidentam tai skaitā. Vēstulē kā viens no svarīgākajiem argumentiem, kāpēc nedrīkst pārtraukt šo lasīšanas programmu, minēts: «Tā ir ilgtermiņa investīcija sabiedrības konkurētspējas un intelektuālās kapacitātes attīstīšanai.» No 11 adresātiem pašreiz atbilde nav saņemta tikai no Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes.
«Valsts kultūrkapitāla fonds tā vietā, lai vienkārši atvainotos par neadekvāto formulējumu, ka mūsu projekts ir «mazāk prioritārs iesniegto projektu kontekstā», vēlreiz citē savu neveiksmīgo vēstuli par 1. konkursa rezultātiem. Mēs zinām, kā top šīs vēstules - copy paste, bet vai nevajadzētu atbildēt pēc būtības: trūkst naudas, bet jūsu projektu mīlam?» vaicā LNB Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova.
«Tas ir ļoti labs starta kapitāls,» KM piešķīrumu komentē S. Tretjakova. Tas esot vairāk, nekā Bērnu žūrija saņēmusi iepriekšējos gados, cīnoties Valsts kultūrkapitāla fonda konkursos. Pamatā nauda tiks izmantota grāmatu kolekcijas iegādei. Bet tiks izgatavoti arī Bērnu un jauniešu žūrijas atpazīstamības, identitātes un piederības «darbarīki», kā plakāts un, pēc šī brīža ieceres, arī patriotiskas aprocītes nacionālajās krāsās. «Bērniem tas ir nepieciešams,» uzsver S. Tretjakova.
Dalībai var pieteikties vēl līdz 25. maijam. Analizējot jau saņemtos pieteikumus, S. Tretjakova novērojusi, ka rocība Latvijas skolās un bibliotēkās ir ļoti dažāda. Tā kā pēdējā laikā diezgan skaļi runāts par Bērnu un jauniešu žūrijas pastāvēšanas apdraudēto likteni, pretimnākošākas kļuvušas pašvaldības. «Pieteikuma anketā ir ieviesta īpaša sadaļa - cik procentu apmērā varat segt konkursa grāmatu iepirkšanu? Cits var 50%, cits mazāk. Kopumā šis procents ir audzis,» stāsta S. Tretjakova.
11 pastāvēšanas gados pierādījies, ka šī žūrija ir ļoti nepieciešama pašiem bērniem, nevis tikai viņu skolotājiem vai bibliotekāriem.