Laikazobs un pašvaldības nespēja atvēlēt līdzekļus remontam gan nesaudzēja pašu vērtību glabātavu. Vecmīlgrāvja Attīstības biedrības (VAB) priekšsēdētāja Inta Biezā atceras, cik drūms skats uz pili pavēries vēl burtiski pirms dažiem gadiem - bērzi uz Ziemeļblāzmas jumta kuplojuši aizvien lielāki un pats jumts bijis caurs, tādējādi bojājot pils telpas. Šodien Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Kultūras pils Ziemeļblāzma nākotnes vīzija atkal krāsojas rožaina.
Kultūras pils ar jaunām funkcijām
Jaunākās ziņas liecina, ka pamazām noslēgumam tuvojas pērnvasar uzsāktā pils ēku kompleksa, kā arī piecu hektāru plašās parka teritorijas rekonstrukcija par vairāk nekā 9,2 miljoniem latu (projekta autors un būvprojekta vadītājs - arhitekts Juris Monvīds Skalbergs; būvuzņēmums SIA Arčers) un gluži kā norāde uz pārmaiņām pils darbībā būs Steinway flīģelis, ko par 100 tūkstošiem latu plānots iepirkt Hamburgā. Tātad, sākot ar 2013. gada pavasari, kad Ziemeļblāzma atkal tiks svinīgi atklāta, šeit ne tikai atgriezīsies pilij piederīgie pilsētas amatierkolektīvi un iedzīvotāji iegūs daudzfunkcionālai lietošanai veidotu parku, bet uzplauks arī augsti profesionālas mākslas dzīve. Pils attīstības projektā iesaistītie un vietējie apkaimes patrioti cer, ka viņu aktivitātes spēs atvilināt uz Vecmīlgrāvi daudz interesentu.
Franču dārzs un strītbola grozs
«Ir sajūta, ka Latvijā un arī paši rīdzinieki maz zina par šo vietu, bet vajag tikai sākt, lai labā slava izplatās,» teic Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Kultūras pils Ziemeļblāzma attīstības direktore Liene Kubiļus. Viņa stāsta, ka pašlaik ir gandrīz pabeigti parka iekārtošanas darbi, tajā skaitā atjaunots Dombrovska laika koka tējas namiņš un rotonda. Drīz tiks pabeigta arī 35 metrus augstā skatu torņa izbūve, kas ir jauns objekts un, uzkāpjot tajā, var labi redzēt arī Vecrīgu un jūru. Ikvienam apmeklētājam atvērtajā parkā būs bērnu rotaļlaukums, franču dārzs pastaigām, kā arī daudzfunkcionāls laukums, kur varēs spēlēt strītbolu, futbolu u. c. sporta spēles. Turpat izbūvētajā estrādē vasaras sezonā notiks dažādi kultūras pasākumi. Lai novērstu mēģinājumus kaut ko izrakt, nozagt vai aprakstīt, parka teritorijā tiks uzstādīta videonovērošanas sistēma, bet naktī tas būs slēgts. Gan parkā, gan ārpus tā atradīsies plaša automašīnu stāvvieta.
Drīz tiks pabeigti fasādes remontdarbi, piemeklēts atbilstošākais izgaismojums. Ēkā jau ir pieslēgta apkure, tāpēc var uzsākt iekšējās apdares darbus. Restaurācija būšot minimāla, jo ēka ir būvēta ļoti askētiska. «Vecajās fotogrāfijās redzams, ka ornamentācija bija ļoti minimāla,» saka L. Kubiļus. Pils telpās atgriezīsies blakus esošajā skolā uz laiku «nometinātie» pašdarbības kolektīvi, Rīgas Centrālās bibliotēkas filiāle, kafejnīca un tradicionāli - šeit būs mājas arī Bezalkohola biedrībai, kas darbojas vēl šodien.
Svarīgi gan ciemiņi, gan vietējie
Lielajā zālē ar galerijām un balkonu var uzņemt vairāk nekā 700 skatītāju, turklāt krēsli ir izņemami, tādējādi šī telpa joprojām var lepoties ar lielākās deju zāles statusu Rīgā. Kamerzāle, kas savienota ar svinību zāli, var pulcināt ap 400 cilvēku. L. Kubiļus: «Mēs plānojam gan vietēja, gan starptautiska mēroga projektus, arī tos, kas notiks Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gadā.» Ziemeļblāzmas attīstības direktore norāda, ka šī būs vieta arī kino, teātra izrādēm un augsti profesionāliem koncertiem: «Aicināsim Vestardu Šimku, Reini Zariņu - viņi uz kura katra instrumenta nespēlē.» Pils zāles tiks arī izīrētas. Nākamā gada aprīļa beigās vai maija sākumā notiks Ziemeļblāzmas svinīga atklāšana, bet tieši 1. septembrī tiks atzīmēta ēkas simtgade, par kuras pasākumiem vēl informēs.
Ziemeļblāzmas attīstītāji apzinās, ka būtiski ir ne tikai strādāt ar ciemiņu, tajā skaitā tūristu, piesaisti nosacīti «attālajai» apkaimei, bet rēķināties arī ar vietējo iedzīvotāju kontingenta vēlmēm. Kā zināms, Vecmīlgrāvī blakus latviešiem ir liels krievu tautības iedzīvotāju īpatsvars. «Integrācija ir svarīga, mēs ar to rēķināmies - pasākumu klāsts būs domāts dažāda vecuma cilvēkiem, nacionalitātēm, būs arī vienojoši pasākumi,» skaidro L. Kubiļus.
Viņa atgādina, ka kādreiz mēs pazinām noplukušu, pelēku Ventspili, taču, kad pilsētu sakopa, vietējo pašapziņa tūliņ cēlās. «Ceru, ka arī vecmīlgrāviešiem būs lepnums par to, ka viņiem ir tāda pils, kādas nav nekur citur, iekopts franču dārzs, un nebūs vēlmes kaut ko demolēt un postīt.»
Vecmīlgrāvī atdzimst ne vien Ziemeļblāzma. VAB sadarbībā ar Rīgas Brīvostas pārvaldi nākamgad maijā plāno pabeigt skvēra labiekārtošanu Meldru ielā - Vecmīlgrāvja kanāla malā. Apkaime kļūst pievilcīgāka, par ko prieks.