Cik vēl palikuši
Pārtikas ražošanā Limbažos ir senas tradīcijas, tiesa, ir arī tādi uzņēmumi, par kuru produkciju palikušas atmiņas, piemēram, par SIA Ratiko savulaik cepto rupjmaizi Auseklītis. Arī Limbažu piens jau vairākus gadus, kopš to nopirka a/s Rīgas piena kombināts, uz vietas vairs neražo daudzus no tiem produktiem, kas pārdošanā nonāk ar Limbažu piena zīmolu. Pienu un kefīru ražo Rīgā, biezpienu - Valmierā, bet uz vietas ražo tikai cietos sierus. Šā gada sākumā izplatījās ziņa, ka siera ražošana pārprodukcijas dēļ pārtraukta, taču šobrīd, cik zināms, atjaunota.
No tiem pārtikas ražotājiem, kas aktīvi strādā šobrīd, minams gaļas pārstrādes uzņēmums SIA Matadors, kura ražotne ir Katvaru pagastā, bet uzņēmuma vadītājs Normunds Greizis kandidē domes vēlēšanās no Reģionu alianses. Ar pašvaldības palīdzību, īpaši pašreizējā sasaukumā, viņš nerēķinoties, arī par pašvaldības veiktajiem darbiem izsakās kritiski. Matadora ražotnē strādā vairāk nekā 40 cilvēku un darbinieku netrūkstot, bet produkciju pārdod galvenokārt Vidzemes laukos.
«Cik tad nu Limbažos vispār tie uzņēmēji palikuši,» nopūšas viena no kokapstrādes uzņēmumiem, guļbūves namiņu būvētāja SIA Ekla valdes loceklis Aivars Kontiņš (Vienotība). Ekla, kurā nodarbināti ap 80 cilvēku, strādā eksportam, par ko liecina arī fakts, ka mājaslapa ir tikai angļu valodā. A. Kontiņš saka, ka vietējos uzņēmumus bieži vien pārpērk lielākas firmas. Piemēram, SIA Limbažu ceļi 100% kapitāldaļu īpašniece ir ceļu būves firma Binders. Limbažu ceļu vadītājs Andris Garklāvs ir pilsētas mēra otrais vietnieks un visnotaļ aizņemts cilvēks - būdama Limbažos, Diena viņu gan nofotografēja, taču sarunāties tā arī neizdevās, un arī pa telefonu atbildēt uzņēmējam nebija laika.
Cep arī Krievijā
Tikām arī brīdināti, ka aizņemtības dēļ Latvijā varētu nebūt sastopams vēl viens pazīstams uzņēmējs - SIA Lielezers īpašnieks Normunds Bomis, bet tā izrādās viltus trauksme. Kad Diena ieradās Limbažos, viņš bija uz vietas un labprāt parādīja maizes ceptuvi, kas šeit ir jau 21 gadu. Maizi cept iemācījies Kurzemē, Vārmē, kur N. Bomis bijis atbildīgs par maizes pārdošanu. Meistars Alberts Blumbergs pieteicies pats, un drīz vien pēc Vārmes maizes Rīgas Centrāltirgū cilvēki rindās stāvējuši trīs stundas. Tad N. Bomis un viņa sieva pārcēlušies uz Limbažiem un viņš izveidojis uzņēmumu, kas pazīstams galvenokārt ar rupjmaizi un saldskābmaizi, kaut cep arī baltmaizi un smalkmaizītes - lai varētu piedalīties skolu ēdināšanas konkursos. Rupjo un saldskābo maizi cep tikai vīrieši, jo tas ir fiziski smags darbs, nekas nav automatizēts. «Krīzes laikā arī mēs bijām spiesti samazināt darbinieku skaitu, bet tie, kas krīzi izgājuši, ir kārtīgi puikas, kas nav aizgājuši strādāt celtniecībā,» stāsta N. Bomis, piebilstot, ka cepēji ir mazliet vairāk par 30 no kopumā 117 darbiniekiem. Ir arī pašiem savas dzirnavas, graudus iepērk Valmierā. Maizniekus apmāca uz vietas.
N. Bomis ir viens no trim īpašniekiem uzņēmumam Krievijā, kur cep maizi ar Rīgas vārdu - Rižskij hļeb, un ceptuve ir lielāka nekā Limbažos. Tā kā otrais uzņēmums prasa daudz darba, aizņemtības dēļ N. Bomis atteicies no deputāta mandāta (bijis ievēlēts no TB/LNNK) un nekandidēs arī šajās vēlēšanās. Vēl vairāk - viņš aizgājis no politikas vispār, jo sapratis, ka Nacionālās apvienības politisko nostāju un biznesu Krievijā ir grūti apvienot. Viņš uzskata - ja tagad kāds grib uzsākt biznesu, novadā kopumā vide, infrastruktūra tam ir radīta. «Limbaži ir pasīvi, nevar salīdzināt ar Cēsīm vai Valmieru,» vērtē N. Bomis. Tomēr viņš uzskata, ka potenciāls ir jebkurā vietā. «Ja kāds lamā valdību, es prasu - vai tu esi bijis Āfrikā? Es esmu. Tur var redzēt, kas ir nabadzība. Mēs brīžiem esam vēlmju latiņu uzcēluši par augstu pret iespējām,» saka uzņēmējs.