Nostājos pļavas malā, aizveru acis, noeju deviņus soļus, un, skat, apavu purngals atduras pret īsteno jāņuzāli - sarkano āboliņu. Šī bija mana gada puķīte Līgo nakts vainagam. Katrai tautu meitai trāpījās cita, vienai madara, otrai zilie zvaniņi, citai margrietiņas. Manas ģimenes meitenes Līgo vakarā vienmēr staigā vainagos, lai arī puišiem prieks skatīties. Pat sunim un kaķim tika savs vainadziņš. Vainagu pinot, ievērojām klusumu un piedomājām par katru puķīti, lai vainadziņam tiktu īpašā Jāņu nakts enerģētika un spēks.
Un vēl Jāņu naktī bija jāguļ ar vainagu galvā - kurš sapnī to noņems, ar to būs kāzas, satikšanās vai vienkārši jauna iepazīšanās. Nu esam sasmēlušās Līgo nakts spēku un enerģiju līdz nākamā gada Jāņiem.
Madara Grīvāne, Jaunpiebalgas vidusskolas absolvente
TUKUMS. Aktuāls «plankings»
Sveiki! Svētkus nosvinēju kārtīgi, zaļumballē kārtīgi izdejojos. Bet šoreiz ne par to. Gribu pajautāt, vai zini, kas ir plankings. Ja ne, tad, lūk, - mazs ieskats. Ar seju pret zemi gulēšanas spēle ir daudzās pasaules valstīs populāra kustība. Spēle radusies 1997. gadā Apvienotajā Karalistē. Galvenais plankinga uzdevums ir gulēt ar seju uz leju neierastās vietās. Rokām ir jāpieskaras cieši pie sāniem, tad jāuztaisa fotogrāfija, kura jāpublicē internetā. Svarīgi atrast kādu oriģinālu vietu un iesaistīt arvien vairāk cilvēku. Interesanti, vai ne? Bet nav ieteicams izvēlēties pārāk ekstrēmas vietas. Šī spēle ir aktuāla arī pie mums, Tukumā. Vēl nesen tukumnieki Edgars, Māris un Reinis meklēja interesantas vietas, kur to spēlēt. Viņi uztaisīja bildes, guļot uz Durbes pils lielajām lauvām, parka soliņiem, tiltiņiem, kokiem un citām vietām. Pie kā īpaši ekstrēma gan vēl nav ķērušies. Dzirdēju, ka grib arī uz mājas skursteņa. Pamēģināsim uzspēlēt? Tikai uzmanīgi!
Linda Karpenko, Tukuma 2.vidusskola
SMILTENE. Lepna par savu zemi
Tūliņ pēc Jāņiem no smilteniešiem atvadījās divas viesskolnieces no Taizemes - Jutamasa un Rinaiarta. Mana ģimene uzņēma Jutamasu. Kad gada sākumā jautājām, kāpēc viņa izvēlējās tieši Latviju, Jutamasa teica, ka bagātās kultūras, interesantās valodas un bargās ziemas dēļ. Viesskolēna uzņemšana ir vērtīga pieredze. Desmit mēnešu laikā viņš iedzīvojas svešajā vidē, kļūst par pilnvērtīgu ģimenes locekli. Šķiršanās mirklis lidostā ir ļoti grūts. Ar laiku jau aizmirstas piedzīvotās grūtības, kas neapšaubāmi gadās katrā apmaiņas programmā iesaistītajā ģimenē. Daudziem jauniešiem šī iespēja maina dzīves izpratni, tā var būt kā jauns dzīves pavērsiens. Pasaules pieredze liecina, ka liela daļa viesģimeņu vēl ilgi pēc programmas ar uzņemtajiem viesskolēniem uztur ciešas attiecības. Tas tiešām bija tā vērts! Paplašināju pasaules redzējumu, pielietoju angļu valodas zināšanas, labi pavadīju laiku un vēl vairāk lepojos par savu zemi Latviju.
Dita Pētersone, Smiltenes Centra vidusskola
LIZUMS. Labākie motosportisti
Balvu kluba Motokruīzs biedri lizumieši Andris un Artūrs Tilgasi, kuriem ir tikai 12 un 10 gadu, gūst lieliskus rezultātus Latvijā rīkotajās motokrosa sacensībās. Abi brāļi Latgales ziemas čempionātā motokrosā katrs savā grupā kopvērtējumā izcīnīja 3. vietu, arī šīsvasaras sezonas sacensībās viņi pārsteidz ar saviem izcilajiem sniegumiem. Artūrs, kurš motokrosa sacensībās sāka piedalīties sešu gadu vecumā, šovasar 65 cm2 klasē jau izcīnīja vairākas pirmās vietas Aizputē, Jēkabpilī, Saldū, Žorģos, Raunā. Veiksmīgi savā 85 cm2 klasē startē arī vecākais brālis Andris. Brīvajā laikā zēni brauc arī ar kvadriciklu un pat vienriteni, ar kuru jau var nobraukt 15 metrus. Tas ir lielisks sasniegums, jo kaut vai tikai apsēsties un noturēt līdzsvaru uz tā ir īsts varoņdarbs. Andris un Artūrs kopā ar savu tēti Aigaru plāno piedalīties arī nākamajos šīsvasaras posmos. Novēlu tikpat veiksmīgu sezonas turpinājumu - lai nekad nepieviļ motocikls!
Kristīne Šmiukše, Balvu Valsts ģimnāzija
MAKUŽI. Kapusvētki Latgalē
Katru gadu pirmajā sestdienā pēc Jāņiem Latgalē, Makužu sādžā notiek kapu svētki. Arī mēs devāmies tālajā ceļā uz Makužu sādžu. Kad tikām galā, Brišku sētā mūs sagaidīja ļoti mīļi. Galds jau bija uzklāts. Nezinu nevienu citu vietu Latvijā, kur cilvēkus uzņem tik sirsnīgi un atsaucīgi.
Nākamajā dienā Makužu kapos notika svētā mise. Kā teica mācītājs, «mums jāsagādā svētki tiem, kuri atdusas kapos». Pēc pātaru skaitīšanas mācītājs aicināja visus iet procesijā apkārt kapsētai, kuras laikā tika aizlūgts par mirušajiem.
Pēc svinīgās daļas satiktu sen neredzētus radus, šie svētki ir tik nozīmīgi katrā sādžā un sētā. Tā ar mierīgu sirdi, zinot, ka mani mīļie, kas šeit apglabāti, saņēma mūsu sveicienu, varēju doties atpakaļ tuz Rojupi.
Zane Hazena, Rojas vidusskola