Zurka. Tā kā skolotāju rīcības iespējas ir ierobežotas, mīļie vecāki, laiks rīkoties tieši jums. Jums neviens nepārmetīs balss pacelšanu vai pieskaršanos vardarbīgam skolēnam, kas darījis pāri klases bērniem. Rakstiet ziņojumus policijai, runājiet ar vardarbja vecākiem, ja vien nebaidāties.
Skolotāja. Domāju, ka IZM rosinājums ir saprātīgs. Situācija nerodas tukšā vietā, tās ir sekas 2 iemeslu dēļ: nepareizi traktētās skolēnu tiesības, aizmirstot par skolēnu pienākumiem; pārprastā «brīvā audzināšana» no atsevišķu infantilu vecāku puses, domājot, ka bērnam ir atļauts pilnīgi viss, ieskaitot citu līdzcilvēku tiešs emocionāls vai fizisks apdraudējums. Esmu pieredzējusi skolotāja ar augstāko kvalifikāciju un noraidu arodbiedrības, Z. Oliņas, vecāku komitejas pārstāvju iebildes šajā jautājumā. Tās ir vismaz nekorektas - gan pret bērniem, gan skolotājiem, gan lielāko daļu vecāku.
Iiiāaa. Piedāvātais risinājums varētu būt tikai puse no risinājuma, šādu skolēnu vecākiem kopā ar bērnu būtu obligāti jāiziet kurss pie psihologa, lai izslēgtu gadījumus, ka agresija ir slimības sekas. Ja nenoskaidros cēloni, situācija atkārtosies.
Meitene. Mans dēls kļuva agresīvs tieši skolā, un mājmācība šajā gadījumā būtu glābiņš tieši viņam. Protams, saprotu, ka ir arī citādi gadījumi, kad kāds jau no ierašanās brīža skolā sāk terorizēt visus apkārtējos. Baidos, ka visas situācijas tiks samestas vienā maisā...
Kika. Speciālās skolas nevajadzētu likvidēt, tur ir izstrādāta metodika darbam ar psihiski nelīdzsvarotiem bērniem. Te tev nu bija iekļaujošā izglītība pārprasta humānisma vārdā. Ja jau vecāki tādu bērnu izveidojuši, viņi to labāku nepataisīs. Bērns gan būs nogrūsts prom no skolotāju acīm, bet problēma netiks risināta.
Riitdiena. Daudzās valstīs ir disciplīnas skolotāji, t. i., skolotāji, kuri strādā ar tiem skolēniem, kuri traucē mācību darbu, šeit būtu meklējams risinājums.