30. gadiem ir bijusi pakļauta cilvēka centieniem to apdzīvot. Te tika izbūvēti dambji ezera ūdeņu savaldīšanai, ceļi, cenšoties ieviest rūpniecisko zveju utt. Tomēr Īdeņa ir saglabājusi savdabību. Tā izpaužas ciema apbūves izvietojumā, kas nav, kā ierasts Latgalē, gar ceļa malu, bet gan gar ezera seno stāvkrastu, jo satiksmei un zvejai galvenokārt izmantotas laivas. Saglabājušās vēsturiskās apbūves īpatnības: saimniecības ēkas izvietotas pret ūdens klaju, to vējiem pakļautajās fasādēs neparedzot logus vai durvis un tādējādi nodrošinoties pret siltuma zudumu, niedru jumta segumi utt. Foto - Aija Macāne
Īdeņa - no vārda «ūdeņi»
Šlīteres bāka - otra vecākā Latvijā
Dundagas pagastā esošās Šlīteres bākas vietā jau XI gs. tika kurināti ugunskuri jūrnieku maldināšanai - kuģis uzskrien uz sēkļa, un krava tiek nolaupīta, teikts pētījumā Latvijas vēsturiskās bākas. Pēc Krievijas cara Aleksandra I rīkojuma bāka tika uzcelta 1850. gadā par 7000 rubļu. No laukakmeņiem celtā bākas torņa augstums ir 26 metri, forma apaļa ar konisku jumtu. Tā ir otra vecākā saglabājusies bāka Latvijā un atrodas vistālāk no jūras piekrastes līnijas - 5,3 km. Objekts neatrodas valsts aizsardzībā.
Izzūdošais ainavas elements
Šā gada Eiropas kultūras mantojuma dienu tēma Dundagas novadā būs steķi. «Steķi ir izzūdošs ainavas elements un izpētes vērts objekts, jo pat vietējie iedzīvotāji bieži vien nezina to būvniecības un lietošanas vēsturi. Steķi ir vieta tiešā un pārnestā nozīmē, kur piestāt laivām un atmiņām, aptverot ne tikai zvejniecību un zivsaimniecību, bet arī piekrastes ciemu kādreizējo saimniecisko rosību,» tā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektore Anda Lase. Pašus steķus varēs uzlūkot kā starpposmu starp valguma laikiem, kad steķu vēl nebija un laivas vilka krastā, un mūsdienām, kad steķu gandrīz vairs nav. Foto - Anda Lase