Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs
Zinātnieki parasti strādā radošu darbu. Ja viņiem pārāk netraucē, tad viņi arī var normāli strādāt. Protams, pašreizējā situācijā zinātnieks Latvijā nevar vienā vietā nopelnīt tik, cik viņam vajag.
Tādēļ viņam nākas pelnīt no kaut kādiem pieciem sešiem dažādiem avotiem. Un tā kā katrā šajā vietā visi grib milzīgas atskaites, tad, protams, tas ir nenormāli.
Ko var mainīt? Es visu laiku esmu teicis, ka jāskatās uz mūsu tuvākajiem kaimiņiem - uz Igauniju. Tur uz vienu zinātnieku ir divreiz mazāk birokrātijas nekā Latvijā.
Birokrātija Latvijas zinātnē ir jāsamazina, jo tieši tā sevis uzturēšanas dēļ prasa, lai visu laiku kāds tai atskaitās.
Pie mums ir saražoti birokrāti, kas savas eksistences attaisnošanas dēļ visu to lietu ir sataisījuši tik komplicētu, ka viņiem ir ko strādāt un darba viņiem netrūkst. Tādēļ zinātniekiem, protams, nav vienkārši.
Jo pirmām kārtām zinātnieku finansējums ir pilnīgi nepieņemams. Un pēc tam tas pats finansējums, kas ir pieejams, pa kripatiņai tiek dots no dažādām kastītēm.
Bet katrā kastītē priekšā jau sēž trīs birokrāti, kas gaida, lai zinātnieki viņiem atskaitās.