Kāpēc gan mums būtu jāatgādina par sevi? Es jau daudzus gadus darbojos divos starptautiskajos klubos, manu pieredzi izmanto citas valstis, nevis Latvija, man darba pietiek. Mums, bijušajiem premjeriem, jau kopš 1998. vai 1999. gada ir bijušas regulāras tikšanās, kurās piedalījušies arī bijušie prezidenti Vaira Vīķe-Freiberga un Guntis Ulmanis. Parasti šīs tikšanās organizējām kopā ar Māri Gaili, šoreiz iniciatīva nāca no Ivara Godmaņa un Aigara Kalvīša. Ņemot vērā, ka situācija kļūst arvien draudīgāka, sabiedrība polarizējas, ekonomika ir apdraudēta (un trausla ekonomika prasa ļoti spēcīgu vadību), tad nospriedām, ka mums jāpiedāvā tas, ko zinām, kāda ir mūsu iepriekšējā pieredze krīzes apstākļos.
Vispirms ar piedāvājumu palīdzēt vērsāties pie premjeres.
Situācija principā prasa, lai rīkotos nekavējoties. Manuprāt, šobrīd valdības rīcība ir par lēnu. Šajā gadījumā absolūti nepieciešams krīzes centrs. Tāds var būt arī valdība.
Ja tā ir aktīva.
Jā, un ja darbojas profesionāli.
Cik profesionāli ir ekspremjeru sagatavotie padomi?
Šo padomu pamatā ir reāla situācijas analīze. Faktiski valdība neizmanto tādus spēcīgus instrumentus kā starptautiskās auditorkompānijas, kas strādā Latvijā un kas profesionāli analizē situāciju, banku speciālistus, cilvēkus, kam praktiski svarīgi izvērtēt, kas notiek, jo tas skar viņu biznesu. Valdība stāv malā un, tikai savā starpā apspriežoties, nolemj: darīsim tā. Protams, ir brīži, kuros var darboties intuitīvi, bet lielākoties politiku realizē, precīzi zinot, ko grib sasniegt. Mūsu iznāciens vienlaikus ir arī mēģinājums piesaistīt uzmanību tam, ka ir nepieciešams profesionāls krīzes risinājums.
Šobrīd turpināt vērtēt situāciju un ar Valsts prezidentu plānojat tikties atkārtoti. Kas ir tie priekšlikumi, produkts, ko varat piedāvāt?
Viena grupa priekšlikumu skar pasākumus, kas nepieciešami pārtikas sektorā. Otra saistīta ar starptautisko darbību, respektīvi, Latvijas interešu aizstāvību Briselē, jo virkne pasākumu nav realizējama tikai vienā valstī, ir jābūt kopējai ES politikai (to valdība arī pati labi saprot). Tad ir grupa priekšlikumu, kas skar nodokļu politiku un daļēji attiecas uz krīzes laiku, bet iziet arī ārpus tā. Un vēl viena priekšlikumu grupa saistīta ar Āfrikas cūku mēri, jo uzskatām, ka arī šajā jomā valdības institūciju rīcība nav pietiekami aktīva. Bez tam, un tas ir mans personiskais viedoklis, ko izklāstīju arī prezidentam, krīzes laikā, kad ciešam zaudējumus, mums ir nepieciešams atrisināt tās problēmas, kuras parasti vai nu paslaukām zem paklāja, vai vienkārši izliekamies neredzam, vai ko nepietiek drosmes risināt. Tās ir gan iekšpolitiskās problēmas, gan ārpolitiskās neizdarības - šobrīd daudzkārt šķiet, ka ārpolitika sāk atrauties no ekonomikas. Vienubrīd ārpolitika strādāja pareizāk un precīzāk.
Gribējām šos jautājumus ar ministru prezidenti izrunāt pirms Angelas Merkeles vizītes. Tas neizdevās. Prezidents mūs pieņēma tieši Merkeles vizītes dienā.
Saprotiet, biznesam tagad jārada absolūti prioritāri apstākļi, valdībai ir jābūt tiešsaistē ar biznesu. Ir vairākas valstis, kas praktizējušas, ka krīzes apstākļos nacionālā kopprodukta pieaugumu rēķina pa nedēļām. Turklāt vērtē mainīgo struktūru. Un piemēro deregulāciju - noņem biznesam visus šķēršļus.
Lai tikai izdzīvo?
Tieši tā. Jo tad, ja tas sabrūk, piecelties ir daudz grūtāk. Protams, ļoti daudz kas ir atkarīgs no tā, cik ilgi būs krīze. Ja no ekonomikas ministra vienā pārraidē izskanēja prognoze, ka tas būs gads, tad man šķiet, ka ministrs māna gan pats sevi, gan sabiedrību.
Būs ilgāk?
Var mainīties lietas ar embargo vai sankcijām, bet ģeopolitiskais saspīlējums un pretnostatījums būs ilgstošs, lai gan tā pamatā nav ideoloģija. Es teiktu, ka šis ģeopolitiskais saspīlējums starp ES un ASV no vienas puses un Krieviju no otras drīzāk atgādina 18. gadsimta Britu impērijas un Krievijas impērijas sacensību par ietekmi pasaulē vai vismaz Eiropā. Te nav tās ideoloģiskās konflikta platformas, kas bija Aukstā kara laikā. Līdz ar to jārēķinās, ka šis saspīlējums būs ilgstošs. Un tad jāprot skatīties ne vairs pusgada vai gada ietvaros, bet jārēķinās ar tālu ilgstošu perspektīvu.
Tagad bieži vien dzird: nu, kas tur - zaudējumi ekonomikai no šī starptautiskā saspīlējuma niecīgi, izdzīvos stiprākie, līdz ar to mēs tikai nostiprināsimies. Neveiksminieki paši vainīgi, ka riskēja, lai tad nu iet postā. Tāda liberāla pozīcija. Jūs arī liberālu partiju savulaik vadījāt...
Jā, joprojām esmu liberālis. Jūs man tagad sociālliberālismu ar darvinisma pieskaņu pieminat. Neaizmirstiet, ka te nav dzīvnieku pasaule, bet cilvēki ar ģimenēm un biznesu, kas uztur daudzus līdzcilvēkus. Sankcijas un embargo sagrauj brīvā tirgus principus. Vienlaikus brīvais tirgus ir vienīgais spēks, kas ļautu izkļūt no tādas situācijas. Tādēļ, ka visu tirdzniecības ceļu maršruti tagad tiek pārskatīti, jaunu tirgu meklēšanā šobrīd vairs nepietiek ar to, ka piedalās izstādēs un semināros. Tagad pilnīgi pretēji manai liberālisma pieejai valdībai ir jāpalīdz uzņēmumiem ieiet konkrētā valstī.
Uzreiz būs skandāls par korupciju.
Protams, mums ir arī iespēja sēdēt un bļaut par korupciju, kamēr uzņēmumi grims maksātnespējā. Ir principiāli jāmaina attieksme un jāsaprot, ka bizness nav ienaidnieks.
Katra diena, kas paiet valdības bezdarbībā, rada zaudējumus. Protams, iedzīvotāji var kādu laiku priecāties, ka krīt cenas, taču līdz ar to samazināsies arī PVN ieņēmumi budžetā un valsts iespējas finansēt daudzas vajadzības. Pēc būtības draud sociālekonomiska krīze. Vēl mani baida, ka tagad valdība pieņem lēmumus, domājot, kā tas ietekmēs viņu vēlēšanu rezultātus. Pēc tam nāks jaunā valdība, ilgstoša iestrādāšanās. Tas sakrīt ar laiku, kas faktiski ir pats izšķirošākais, jo visas pārējās valstis sāk ieņemt jaunās nišas, kur mums būtu iespēja. Visi mums būs priekšā, ja tagad nerīkosimies.
Ja sankciju sacensību spirāle attīstīsies, Eiropa izturēs, bet eiropieši neizturēs tāpēc, ka ir demokrātija; savukārt par Krieviju var teikt pretējo - krievi izturēs. Jautājums, vai Krievijas ekonomika izturēs.
Mēs varam priecāties par to, ka šoreiz, pasaulei daloties, kā tādā jaunā Molotova-Ribentropa paktā esam pareizajā - drošajā pusē. Tikai histērijas, baiļu vietā vajadzētu aktīvu rīcību. Cerēt nevis uz ES un ASV, bet uz savu valdību, ka tā sāks aktīvi darboties, izmantojot visus iespējamos ekspertus. Jo jebkura vilcināšanās ir sliktāka par jebkuru rīcību, pat kļūdainu. Trausla ekonomika prasa spēcīgu līderi.