Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +3 °C
Daļēji saulains
Sestdiena, 30. novembris
Andrejs, Andrievs, Andris

Bizness teorētiski vien nav iespējams

«Šogad pirmo gadu redzējām, ka skolēnu biznesa idejas kļuvušas samērā primitīvas un ka viņiem ir tikai aptuvena izpratne par uzņēmējdarbības galvenajiem procesiem un ideju attīstīšanu,» savos novērojumos, kas likuši domāt par biznesa izglītības kvalitātes krišanos Latvijas skolās, dalās projekta Izaugsmes forums, kas rīko skolēnu biznesa ideju konkursu, vadītājs Jaroslavs Romanovičs.

Viņš turpina: «Ja pirms diviem gadiem konkursā pārsvarā piedalījās dalībnieki ar skaidru vīziju un idejām, tad šogad pietrūka loģiskā pamatojuma, ideju unikalitātes. Iepriekš uzvarētāju Top5 iekļuva idejas, kuras saistītas ar ražošanu, tajā skaitā - augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu, savukārt šīgada uzvarētāji plāno ražot ikdienišķas lietas jaunā formātā.»

Lai gan visiem nav jākļūst par uzņēmējiem, izpratne par biznesu un ekonomiku kopumā šodienas pasaulē vajadzīga katram. Latvijas skolās šajā ziņā daudz dara organizācija Junior Achievement Latvija (JAL), taču kopumā ar to ir par maz, Skolas Dienai saka arī citi uzrunātie speciālisti.

Ātrs pārskrējiens

J. Romanovičs Izaugsmes foruma dalībnieku snieguma pasliktināšanos skaidro ar dažādiem faktoriem. «Pirmkārt, skolēni nav ieinteresēti ieguldīt savu laiku projektu izstrādē, jo apkārt ir pārāk daudz citu brīvā laika pavadīšanas iespēju. Šī problēma ir mazāk aktuāla reģionos, kur jauniešiem nav tik daudz iespēju. Otrkārt, mūsdienās skolēniem bieži tiek iestāstīts, ka viņi ir ļoti īpaši un ģeniāli. Viņi tam notic un ar laiku sāk to uzspiest citiem, radot viduvējus produktus un apvainojoties, ka netiek pienācīgi novērtēti. Skolām un vecākiem būtu jāspēj adekvāti novērtēt bērnu sniegumu un sniegt konstruktīvu atgriezenisko saiti,» J. Romanovičs uzskata. Viņš arī novērojis - skolēnu vidū joprojām pastāv mīts, ka bizness ir kaut kas sarežģīts un ka tas nomāc radošumu. «Bet ir drīzāk otrādi - tas apvieno gan tehniskos, gan radošos, gan eksaktos prātus.»

Tomēr trūkumi, visdrīzāk, ir arī tajā, ko un kā skolēniem skolā māca par ekonomiku un biznesu. Madonas Valsts ģimnāzijas ekonomikas skolotāja Iveta Vabule norāda - Latvijā ir skolēni, kas ekonomiku vidusskolā nemācās vispār, jo šis priekšmets nav obligāts un ne visas skolas to iekļauj izvēles priekšmetu sarakstā. Arī ekonomikas priekšmetā apskatīto tēmu loks rada iespaidu par ātru pārskrējienu visam. «Par mikroekonomiku, makroekonomiku, finanšu pratību ir tāds virspusējs ieskats, bet biznesam veltīta tikai viena nodaļa - teorija -, lai varētu uzrakstīt ieskaiti. Bieži atklājas, ka tikai vēlāk, uztaisot pats savu mācību uzņēmumu, skolēns biznesu ir sapratis pa īstam,» I. Vabule saka un rosina ekonomikas priekšmetu reanimēt visās skolās, biznesa pamatus mācīt no tā atsevišķi, turklāt visiem skolēniem, kā arī pārskatīt programmu šajos priekšmetos, padarot to praktiskāku.

Arī Jānis Krievāns, Junior Achievement Latvija vadītājs, uzskata, ka valstiskā līmenī skolās šodien var runāt par finanšu pratības apguvi, bet ne par biznesa izglītību, jo pietrūkst mācīšanās darot. «Ir liela atšķirība starp teorētisko zināšanu apguvi ekonomikā vai sociālo zinību mācību priekšmetā un mācīšanās procesu Skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) programmā, kurā skolēni paši veido savu uzņēmumu, ražo reālus produktus, veic reālu grāmatvedību un mācās strādāt komandā. Tā ir izglītošanās ne tikai zināšanu, bet arī prasmju un attieksmju, vērtību līmenī: mācību uzņēmumā jaunieši piedzīvo, kā ir nopelnīt un tērēt savu, nevis vecāku pelnīto naudu. Tādēļ uzskatu, ka biznesa izglītība pa īstam tiek īstenota tikai tajās skolās, kurās ir SMU programma. Protams, dažkārt skolās notiek tematiski projekti, bet tie ir izņēmumi, nevis sistēma,» J. Krievāns saka. Izaicinājums esot arī pedagogu ieinteresētība un izpratne par uzņēmējdarbību, kā arī spēja saredzēt plašāku «spēles laukumu», sasaistot savu mācību priekšmetu ar citiem priekšmetiem un jauniešu nākotnes karjeru.

Prasmes attīstās praksē

«Teorētiski biznesu apgūt nav iespējams, tas jādara praktiski,» saka arī Latvijas Universitātes Studentu biznesa inkubatora vadītājs Mikus Losāns, kurš stāsta, ka starp studentiem, kas ar savām biznesa idejām ierodas inkubatorā, soli priekšā pārējiem uzņēmējdarbības prasmēs un izpratnē ir tieši tie, kas nāk no skolām, kur tikusi dota iespēja biznesu praktiski izmēģināt. «Jaunieši, kas apguvuši tikai biznesa teoriju, prot rēķināt, saprot, kas ir peļņa, kā veidot cenu utt., taču prasmes attīstās tieši praksē,» M. Losāns ir pārliecināts.

SMU programmā skolēni mācās ne tikai «par» uzņēmējdarbību, bet arī «caur» uzņēmējdarbību. SMU kā praktisku biznesa izglītības mācību metodi patlaban Latvijā izmanto 324 skolotāji no 160 izglītības iestādēm, kuri šogad konsultē 869 skolēnu mācību uzņēmumus, liecina JAL statistika. Tomēr tā ir tikai daļa no visām Latvijas vispārizglītojošajām skolām, kuru ir ap 800. Skolotāja I. Vabule spriež, ka skolas uzsākt JAL programmas, iespējams, bremzē nepieciešamība kļūt par organizācijas tīkla dalībskolu, citviet pietrūkst uzņēmīgu pedagogu vai skolas vadības atbalsta, iedrošinājuma. Madonas novadā JAL programmas īsteno sešas no padsmit skolām, bet pārējās ir grūti iekustināmas, lai gan pašvaldība ir gatava nomaksāt skolu dalības naudu JAL organizācijā un nodrošina arī transportu, kad, piemēram, jābrauc uz lielajiem skolēnu mācību uzņēmumu gadatirgiem, stāsta I. Vabule.

J. Krievāns atklāj, ka šobrīd sadarbībā ar Junior Achievement kolēģiem un Izglītības ministrijām Latvijā un vairākās citās Eiropas valstīs Eiropas Komisijas finansētā projektā Inovāciju klasters uzņēmējdarbības izglītībai aktīvi tiek meklēti veidi, kā praktiskās uzņēmējdarbības pieredzi nodrošināt ikvienam skolēnam.

Tiesa, arī SMU programmā ir lietas, ko var uzlabot. I. Vabule norāda, ka būtu labi SMU piešķirt juridiski nopietnāku statusu, lai, piemēram, arī novada dome varētu nopirkt no skolēniem kādu viņu piedāvātu produktu. Savukārt J. Romanovičs uzskata, ka JAL programmas ir labas, taču fokusējas uz procesu, nevis rezultātu vai ideju, tāpēc jaunieši iemācās «sakārtot papīrus», bet nespēj radīt augstvērtīgu produktu, aprobežojoties ar smaržīgu spilventiņu, svecīšu u. tml. preču ražošanu. «Būtu vēlama lielāka ievirze start-up jomā,» saka Izaugsmes foruma vadītājs. J. Krievāns gan oponē, ka skolēniem, kas izgājuši SMU programmu, biznesa idejas kļūst inovatīvākas, aug radīto produktu vai pakalpojumu kvalitāte, pilnīgāka ir arī izpratne par biznesa procesiem. Tiesa, tas ne vienmēr jauniešiem rada pietiekamu priekšstatu par ekonomikas likumsakarībām - tam skolēniem nepieciešams ekonomikas mācību priekšmets.

Orķestris 1. janvāra rītā

Lai biznesa izglītību Latvijā uzlabotu, jāsadarbojas visām iesaistītajām pusēm. «Ja valsts obligātajā izglītības programmā paredzētu daudz konkrētāku vietu praktiskai uzņēmējdarbības izglītībai un daudz aktīvāk notiktu skolotāju apmācība, pašvaldības motivētu skolu vadību, bet skolu vadība sniegtu skolotājiem visu vajadzīgo atbalstu, savukārt uzņēmēji daudz aktīvāk iesaistītos jauniešu mentorēšanā un arī sadarbotos ar skolotājiem, domāju, ka tad kopīgiem spēkiem mēs situāciju ievērojami uzlabotu,» saka J. Krievāns. Skolēniem būtu vieglāk attīstīt uzņēmējdarbības kompetences, ja skolu pedagogi mācību programmās iekļautu ar SMU darbību saistītas tēmas. Tāpat palīdzētu arī izmaiņas likumdošanā, kas paredzētu īpašu sociālās uzņēmējdarbības formu Skolēnu mācību uzņēmumi, sniedzot iespēju ar saimniecisko darbību pie īpašiem nosacījumiem nodarboties arī tiem, kas jaunāki par 18 gadiem, kā tas ir Somijā vai Nīderlandē.

M. Losāns uzskata, ka biznesa pamatu mācīšanā par labu nāktu jebkuras pārmaiņas, kas tuvina praktiskajai dzīvei. «Nesaku, ka visās skolās obligāti jāievieš JAL programmas, bet ļaut skolēniem pamēģināt kādu produktu uztaisīt un pārdot (piemēram, interneta platformās Etsy vai eBay) var jebkur,» viņš saka. Visiem nav jākļūst par uzņēmējiem, taču iziešana cauri biznesa veidošanas procesam rada arī gudrākus darba ņēmējus.

Savukārt J. Romanovičs uzskata, ka skolām un pašvaldībām jāsaprot, vai biznesa izglītība ir to prioritāte, un jāpārstāj ieviest biznesa programmas «ķeksīša pēc». Tās īstenojot, jāņem vērā aktuālākās tendences, jāsadarbojas ar uzņēmējiem, NVO un valsts pārvaldi, kas patlaban nereti izpaliek, jo skolām fiziski pietrūkst laika un pedagogiem par to netiek pienācīgi maksāts. «Kopumā visiem vajadzētu apzināties mērķi un izvirzīt pareizās prioritātes, jo šobrīd biznesa izglītības joma izskatās pēc orķestra, kurš uzstājas 1. janvāra rītā ar paštaisītiem mūzikas instrumentiem un kurlu diriģentu,» J. Romanovičs teic.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?