Vienkārši pretinieku rindās bija vairāk cauņu, ja drīkst izmantot šādu spēlētāju meistarības mērvienību. Edins Džeko, Miralems Pjaničs, Zvejzdans Misimovičs un Vedads Ibiševičs ārdīja Latvijas izlases aizsardzību, kā vien viņiem labpatika. Pasaules kausa kvalifikācijas ciklu Latvijas izlase uzsāka ar diviem zaudējumiem G grupas spēcīgākajām vienībām.
Bosnijā Latvijas izlasei bija jāiztiek bez balsta pussarga Aleksandra Fertova. Viņš jau pēc pirmā puslaika ar grieķiem prasīja trenerim Aleksandram Starkovam maiņu sāpošu muskuļu dēļ, bet devās laukumā arī otrajā puslaikā, tādējādi, iespējams, saasinot savainojumu. Bosnijā Fertova vietā laukumā devās Ritvars Rugins, kurš netika galā ar saviem pienākumiem tik labi kā Fertovs. Skrēja gan Rugins daudz un centās, cik varēja, tikai ar to bija par maz - bumbas atņemšanā visbiežāk palika zaudētājos, kliboja arī bumbas apstrāde vienkāršās situācijās.
Spēle gan Latvijas izlasei sākās labvēlīgi. Jau 4. minūtē Latvijas izlases uzbrukumu centrāle Aleksandrs Cauņa nopelnīja stūra sitienu pie Bosnijas vārtiem, ko izdevās pārvērst vārtu guvumā - pēc Oļega Laizāna centrējuma bumbu uz tālo vārtu stabu pārvirzīja Deniss Ivanovs, kur lepnā vientulībā Latvijas kapteinis Kaspars Gorkšs to ar kāju raidīja Asmira Begoviča sargātajos vārtos. Mačā ar Grieķiju visas standartsituācijas izpildīja Cauņa, bet pret Bosniju no kreisā flanga šos pienākumus uzticēja Laizānam. Lēmums attaisnojās jau pirmajā mēģinājumā.
Saņēmuši mača sākumā aukstu dušu, mājinieki metās atspēlēties, Latvijas soda laukuma tuvumā regulāri atrodoties sešu un pat septiņu vīru sastāvā. Tādai ofensīvai bija tikai divi iespējamie iznākumi: vai nu bosnieši atspēlētos, vai Latvija viņus sodītu par pārgalvību un pretuzbrukumā dubultotu pārsvaru. Diemžēl otro scenāriju īstenot neizdevās. Džeko Latvijas soda laukumā atrada kontaktu ar Ritu Krjaukli, un 11 metru soda sitienu aukstasinīgi realizēja Misimovičs.
Latvijas izlase vārtus varēja gūt tikai pēc standartsituācijām. Uz to cerot, Starkova padotie uz katru tādu epizodi pie Begoviča vārtiem devās kuplā skaitā, un bosnieši par to sodīja, vairākkārt aizbēgot pretuzbrukumos, kamēr Latvijas aizsardzība vēl nebija ieņēmusi savas pozīcijas. Šādā veidā tika zaudēti divi vārti. Pēdējo reizi bumba Vaņina vārtos ieripoja jau kompensācijas laikā, kad Džeko ar vienu māņkustību dabūja uz lāpstiņām abus Latvijas centra aizsargus Gorkšu un Ivanovu (tas bija teju simboliski) un netverami raidīja bumbu tālajā stūrī.