Vizuālā, eklektiskā un starptautiskā teātra pionieris Jans Lauverss ir viens no tiem māksliniekiem, kas aizsāka astoņdesmito gadu sākuma radikālās pārmaiņas flāmu teātrī. 1986. gadā kopā ar horeogrāfi Greisu Elenu Barkiju Lauverss nodibināja Needcompany, radot tam laikam unikālu teātra estētiku, kas atrodas teātra, dejas, performances, vizuālās mākslas robežteritorijā. Trupā darbojas dažādu tautību un dažādu jomu mākslinieki, visi līdzdalīgi izrāžu veidošanā. Gleznotāja izglītība ir spēcīgi ietekmējusi Lauversa pieeju teātrim un izskaidro viņa augsti individuālo teātra valodu. Pēdējā laika iezīmīgākais Needcompany darbs ir triloģija Sad Face/Happy Face, kas pēta dažādus stāsta stāstīšanas veidus. Šīs triloģijas pirmais darbs ir Izabellas istaba. Kopš 2009. gada Jans Lauverss un Needcompany ir Vīnes Burgteātra rezidējošie mākslinieki. Nesen starptautiskā aptaujā Lauverss līdzās Alvim Hermanim, Romeo Kasteluči, Rimini Protokoll un citiem tika ierindots šībrīža ietekmīgāko Eiropas teātra personību desmitniekā.
Izabellas istaba ir veltījums Jana Lauversa tēvam - arheoloģijas un antropoloģijas amatierim Feliksam Lauversam, kurš pēc nāves dēlam atstāja mantojumā vairākus tūkstošus artefaktu, pārsvarā no Āfrikas. Centrā ir lieliskās flāmu aktrises Vivjenas de Meunkas tēlotās Izabellas dzīvesstāsts, kas aptver teju visu XX gadsimtu - Pirmo un Otro pasaules karu, Hirosimu, koloniālismu, modernās mākslas attīstību, ceļojumu uz mēnesi, Deivida Bovija Ziggy Stardust, trūkumu un badu Āfrikā. 94 gadus vecā un aklā Izabella izstāsta, izdejo un izdzied savu dzīvi kopā ar visiem, kas viņai bijuši svarīgi, bet sen jau kā miruši - ar audžuvecākiem Annu un Artūru, ar kuriem kopā pavadīta bērnība bākā uz salas, ar mīļākajiem Aleksandru un Franku.
«Eiropas laikmetīgā teātra ainavā Izabellas istaba ir unikāls gadījums, jo tiek spēlēta jau desmito gadu (tās pirmizrāde notika 2004. gadā Aviņonas festivālā). Apceļojusi visu pasauli, pagājušogad veikusi iespaidīgu turneju Ķīnā un Taivānā, nu Izabellas istaba ir nokļuvusi Rīgā,» stāsta Jaunā teātra institūta direktore Gundega Laiviņa.
J. Lauvers, viesojoties Latvijā 2004. gadā ar filmu Zelta zivtiņas spēle un izrādi Kaislību atspulgi, intervijā Dienai teica: «Šeit esmu pirmo reizi un jūtu neticamu enerģiju,» apgalvojot, ka par «poēzijas cienīgu» uzskata «pilnīgi visu».