Papīrus kārto klātienē
Sudrabkalns atrodas Daugavas labajā krastā, upes augštecē, aptuveni 38 kilometrus no Jēkabpils. Lielākā daļa brauciena notiek pa gleznainu grantsceļu, kas vijas gar upes krastu. Šeit uzņēmēja Reiņa Baloža tēvam pieder zemnieku saimniecība, kas pamatā nodarbojas ar graudkopību. No apsaimniekotajiem 700 hektāriem 300 pieder pašiem, pārējos ģimene nomā no kaimiņiem. Vienā pagalma stūrī stāv gāzbetona bloki, kas gaida būvatļauju, lai taptu iecerētā eļļas spiestuve. Reinis smaida, ka mums vēl esot paveicies, jo ceļš ir tikko greiderēts: «Kopā ar domubiedriem esam nolēmuši šajā sakarā iesaistīties vietējā politikā. Vēlamies, lai valsts noasfaltē vismaz tos 20 kilometrus, kas ved Daugavpils virzienā.»
Reinis atzīst, ka tagad, kad tiek būvēta eļļas spiestuve, uz tuvējām pilsētām jābraukā bieži: «Uz Jēkabpili citreiz jādodas pat vairākas reizes dienā. Jā, protams, sanāk braukāšana, tomēr saistībā ar būvatļaujas papīru kārtošanu ātrāk ir aizbraukt pašam nekā sazināties ar iestādēm ar pasta starpniecību. Tādējādi ir iespējams iegūt ne tikai konsultāciju, bet arī uz vietas izlabot nepilnības dokumentos, kas citādi būtu jāsūta turp un atpakaļ.»
Atļauju džungļi
Nelielā jau iegādātā eļļas spiede ir ražota Čehijā, savukārt sēklu padeves piltuves un nerūsējošā tērauda eļļas savākšanas sistēma izgatavota tepat saviem spēkiem. Arī filtrējošais sūknis izgatavots Latvijā, stāsta jaunais uzņēmējs: «Tajā tiek izmantots divu mikronu filtrs, un tas ir daudz jaudīgāks un ātrāks nekā ārzemju analogi, kurus man nācies redzēt.» Eļļas spiestuve šobrīd darbojas testa režīmā, jo spiestuves ēka vēl nav uzbūvēta. «Sākotnēji bija plāns spiestuvi izvietot vecā saimniecības ēkā, tomēr pēc konsultācijas ar Pārtikas un veterināro dienestu izlēmu, ka jābūvē uzreiz tā, kā vajag. Citādi sanāks visu laiku lāpīties. Projekta skices man jau ir, ēka būs divos stāvos, aptuveni 200 kvadrātmetru platībā. Tiks nodrošinātas atsevišķas ieejas un izejas gan izejvielām un blakusproduktiem, gan arī gatavajai produkcijai. Ieplānots arī neliels birojs, ģērbtuves, tualetes un dušas telpas, kā to paredz standarti,» stāsta Reinis.
Tomēr, lai gan pagalmā jau ir sakrauti būvmateriāli, būvatļaujai nepieciešamo dokumentu kārtošana nemaz nevedas tik raiti, kā gribētos.
Atzinums no Veselības inspekcijas, Latvenergo un Lattelecom ir iegūts, savukārt Vides dienesta atzinums par ietekmi uz vidi prasa mazliet vairāk laika, nekā bija cerēts. «Iestāde atbild 20 dienu laikā, tad brauc inspektors skatīties, kas notiek uz vietas, tad vēl 20-40 dienu jāgaida tehniskie noteikumi, tā šīs dienas kopā savācas. Būvēt, kamēr nav visi papīri nokārtoti, es nedrīkstu.»
Bezatkritumu ražošana
Lai ražotu pārtikā izmantojamas eļļas, ir nepieciešams reģistrēties kā pārtikas uzņēmumam. Tas nozīmē, ka jāaizpilda veidlapa un jāiegūst pārtikas uzņēmuma statuss - tikai tad firma drīkst sākt tirgot savu produkciju.
Telpām ir jābūt viegli tīrāmām, plānojumam jābūt tādam, lai gatavā produkcija un izejvielas kādā no ražošanas vai uzglabāšanas posmiem netiktu nejauši piesārņotas ar atkritumiem vai blakusproduktiem. Tāpēc ražošanas procesam jābūt skaidram un pārdomātam līdz pat sīkākajai niansei.
Arī visam aprīkojumam jābūt sertificētam izmantošanai pārtikas ražošanā - sākot ar pašu eļļas spiedi un beidzot ar pudelēm un plastmasas mucām gatavās produkcijas uzglabāšanai.
«Manā ražotnē atkritumu nebūs, jo granulas, kas paliks pāri no rapšiem, tiks izmantotas lopbarībā. Man jau ir noslēgts līgums ar lopkopības uzņēmumu, kas uzpirks no manis visas granulas,» atklāj Reinis. Plānotais rapšu eļļas ražošanas apjoms ir pat līdz 36 tonnām gadā.
«Tomēr tā nav vienīgā eļļa, ko plānoju realizēt. Tiks spiesta arī linsēklu eļļa, ķimeņu eļļa. Esam nopirkuši arī āboliņa, diļļu un idras sēklas, šogad plānoju apsēt pāris hektāru tepat tēva saimniecībā un pamēģināt spiest eļļu no šiem augiem.»
Gatavs kooperēties
Sākotnēji eļļu plānots realizēt vietējos veikalos, klāt pieķerot arī galvaspilsētas restorānus. «Šeit spiestā eļļa netiks rafinēta. Tas ir veselīgs un ekoloģiski tīrs produkts, spiests ar vienreizējās aukstās spiešanas metodi, angliski to sauc extra virgin. Eļļa izmantojama gan salātiem, gan arī cepšanai, konservēšanai un konditorejā,» Reinis stāsta. Viņš nākotnē mēģināšot kooperēties ar citiem apkaimes eļļas ražotājiem un centīšoties iekļūt vairumtirdzniecības tīklos.
«Vienatnē es nespētu nodrošināt vajadzīgos apjomus, bet, sametoties kopā, varētu domāt arī par eksporta iespējām. Nu, ja galīgi neies, liešu rapšu eļļu auto bākā. Zinātāji stāsta, ka bez degvielas sistēmas pārbūves dīzeļdegvielai var jaukt klāt līdz pat 30% rapšu eļļas. Ja grib braukt ar tīru rapšu eļļu, sistēmā jāiebūvē sildītājs, kas sašķidrina eļļu, pretējā gadījumā var aizsērēt degvielas sprauslas,» Reinis ir izpētījis.
Lasiet arī www.diena.lv/dienas-starts