Vēsturiskā koalīcijas valdība, ko veido konservatīvie un liberāldemokrāti, arī apņēmusies samazināt valsts iejaukšanos indivīdu dzīvē, veikt politiskās sistēmas reformu un ļaut Lielbritānijas iedzīvotājiem lemt referendumā par jebkādiem plāniem attiecībā uz varas nodošanu Eiropas Savienības (ES) rokās.
Kopumā konservatīvo pārstāvja Deivida Kamerona valdība turpmāko 18 mēnešu laikā vēlas pieņemt 22 likumprojektus.
Būs jāsavelk josta
«Manas valdības likumdošanas programma būs balstīta brīvības, godīguma un atbildības principos,» savā ikgadējā runā Lordu palātā paziņoja Elizabete II. «Galvenā prioritāte ir samazināt deficītu un atjaunot ekonomisko izaugsmi.» Lai samazinātu valsts izdevumus, jaunā valdība paredzējusi reformēt valsts iestādes un samazināt birokrātu skaitu, tādējādi gadā ietaupot miljards mārciņu (810 miljoni latu). Valdība nolēmusi piesaistīt privātos investorus valsts pārvaldītajam pasta pakalpojumu sniedzējam Royal Mail, vēsta Reuters.
Lielbritānijas jaunais finanšu ministrs Džordžs Osborns pirmdien iepazīstināja ar 6,25 miljardu mārciņu (pieci miljardi latu) vērtu taupības pasākumu plānu, kas gan ir niecīgs salīdzinājumā ar valsts budžeta deficītu, kas pašlaik sasniedz 11,1% no iekšzemes kopprodukta jeb 156 miljardus mārciņu (125 miljardi latu).
D. Kamerona vadītā koalīcija uzskata, ka līdz šim valdošie leiboristi bija pārāk dziļi iejaukušies britu privātajā dzīvē, tādēļ jaunā valdība nolēmusi veikt grozījumus Brīvības likumā, ierobežojot videonovērošanas kameru izmantošanu, kā arī DNS paraugu un elektroniskā pasta sarakstes uzglabāšanu. Nolemts atteikties arī no identifikācijas kartēm.
Nozīmīga ir konservatīvo un liberāldemokrātu vienošanās rīkot referendumu par alternatīvas vēlēšanu sistēmas ieviešanu.
Noteikts arī, ka šī sasaukuma parlaments strādās piecus gadus. Līdz šim bija ierasts, ka pie varas esošais premjers jaunas vēlēšanas izsludina četrus gadus pēc iepriekšējām parlamenta vēlēšanām.
Arodbiedrību pretestība
Asu kritiku jaunās valdības programmai izteikušas arodbiedrības, kuras kategoriski iebilst pret plānoto izdevumu un sabiedriskā sektorā strādājošo skaita samazināšanu. Tās uzskata, ka šāda rīcība radītu briesmas ekonomikas izaugsmei un sagrautu bez darba esošo jauniešu un ilglaicīgo bezdarbnieku cerības. Komunikāciju nozares arodbiedrība jau paziņojusi, ka cīnīsies pret daļēju Royal Mail privatizāciju.