Bez tiesiskām sekām
Atklājot noklausīšanos, komisijas vadītājs sers Džons Čilkots sacīja, ka izmeklēšanas mērķis ir izdibināt, kādēļ Lielbritānija piedalījās iebrukumā Irākā, kas notika kara laikā un, kādas ir sekas. Viņš paskaidroja, ka izmeklēšanas komisija tika izveidota, lai noskaidrotu, kāda mācība no Irākas kara būtu jāgūst, lai palīdzētu nākotnes Lielbritānijas valdībām attiecīgi rīkoties līdzīgās situācijās. Izmeklēšana attiecas uz laika posmu no 2001.gada jūlija līdz 2009.gada jūlijam.
Noklausīšanās notiks atklātās sēdēs, izņemot gadījumus, kad nacionālā drošība pieprasīs rīkot slēgtas sēdes. Jūnijā paziņojot par izmeklēšanas sākšanu, premjerministrs Gordons Brauns norādīja, ka tā notiks slepenībā un tās mērķis nav vainīgo meklēšana. Taču viņš bija spiests mainīt sākotnējo ieceri, piekāpjoties sabiedrības sašutuma priekšā.
Bijušais Lielbritānijas ministrs Ziemeļīrijas jautājumos arī sacīja, ka komisijas uzdevums nav kādu nodot tiesai, bet noslēgumā publicēt «rūpīgu, objektīvu un taisnīgu» ziņojumu, nepieciešamības gadījumā neizvairoties izteikt arī skarbu kritiku. Lai gan paredzēts, ka komisija izmeklēšanas gala rezultātus publiskos 2010.gada beigās, iespējams, ka apjomīgais darbs varētu prasīt daudz vairāk laika, raksta Times.
Lai kas arī stātos komisijas priekšā, skaidrs, ka Lielbritānijas sabiedrības lielāko interesi izraisīs bijušā premjerministra Tonija Blēra uznāciens, kas paredzēts 2010.gada sākumā. Tieši viņš 2003.gadā, neraugoties uz Eiropas sabiedroto un Lielbritānijā valdošo pretestību, bija kaismīgākais toreizējā ASV prezidenta Dž.V.Buša lēmuma par iebrukumu Irākā aizstāvis. Daudzi uzskata, ka T.Blēra rīcībā nebija pietiekamu pierādījumu par Irākā esošajiem masu iznīcināšanas ieročiem un viņš melojis, lai panāktu parlamenta atbalstu britu karavīru iesaistīšanai karadarbībā.
Šaubas par objektivitāti
Kara oponenti cer, ka izmeklēšana pierādīs lēmuma iebrukt Irākā nelikumību un to, ka tas balstīts uz sagrozītiem faktiem. Tomēr kritiķi baidās, ka izmeklēšanas komisija nebūs pietiekami kritiska savos spriedumos, jo tās locekļus izvēlējās Dauningstrītā. Bažas radot arī fakts, ka nevienam no pieciem komisijas locekļiem nav juridiskās izglītības. «Mums jāzina patiesība par to, kas notika, jo uz daudziem jautājumiem neesam guvuši pilnīgas atbildes,» uzskata bijušais Konservatīvās partijas līderis Maikls Hovards.