Tas ir straujš pagrieziena punkts, jo vēl mēneša sākumā D. Kamerons pauda pārliecību, ka «Lielbritānijai ir jāiedrošina talantīgi afgāņi palikt savā valstī». Vairāki viņa valdības ministri bija izteikušies, ka piedāvājums piešķirt patvērumu afgāņu tulkiem varētu tikt interpretēts kā Lielbritānijas neticība Afganistānas nākotnei pēc koalīcijas spēku aiziešanas.
Saņēmuši talibu draudus
Avoti Dauningstrītā raidsabiedrībai BBC sacīja, ka tulkiem, kuri vismaz gadu ir palīdzējuši britu karavīriem frontes līnijā, tiks piedāvāta iespēja izvēlēties - «turpināt strādāt Afganistānā, apgūt jaunas prasmes un palīdzēt atjaunot savu valsti, vai sākt jaunu dzīvi Lielbritānijā».
Tulki, kas nolems palikt Afganistānā, varēs pieteikties pilnībā apmaksātai apmācībai vai izglītībai piecu gadu garumā. Ja izglītošanās nebūs viņu prioritāte, tad Lielbritānija vēl 18 mēnešus turpinās maksāt algu, ko viņi saņem pašlaik.
Līdzīga izvēle tiks piedāvāta arī afgāņiem, kas sniedza palīdzību britu karaspēkam ārpus kaujas lauka, piemēram, pavāriem un apsargiem.
Tiem, kuri izvēlēsies sākt jaunu dzīvi Lielbritānijā, piešķirs uzturēšanās atļauju ar termiņu līdz pieciem gadiem. Pēc tam viņiem būs iespēja pretendēt uz pastāvīgu dzīvi britu salās. Pagaidām vēl nav izlemts, cik daudz tuvinieku katrs tulks varēs ņemt sev līdzi.
Gandarīts par jauno plānu esot D. Kamerons, kurš uzskatot, ka «Lielbritānija nevar novērsties no tiem, kas izvēlējās mērot vienu ceļu ar britu karavīriem, nepārtraukti pakļaujot savu dzīvību briesmām, lai palīdzētu mūsu karavīriem izpildīt misiju», apgalvo kāda viņam tuvu stāvoša amatpersona.
Daudzi no tulkiem, kuri varēs pretendēt uz palīdzību, apgalvo, ka saņēmuši nopietnus draudus no talibiem. Tādēļ viņi ir priecīgi par Lielbritānijas valdības lēmumu, kas gan vēl nav oficiāli apstiprināts.
«Tas nozīmē daudz man un manai ģimenei, un visiem tulkiem, kas kalpojuši Lielbritānijas valdībai Afganistānā. Mēs riskējām ar visu, lai veiktu šo darbu, un esam priecīgi, ka Lielbritānijas valdība ir atzinusi mūsu darbu un upurēšanos viņu labā,» vīrietis, vārdā Abduls, sacīja BBC.
Savukārt interneta aktīvistu organizācija Avaaz, kas pieprasa piešķirt patvērumu pilnīgi visiem afgāņu tulkiem, uzskata, ka britu plāns ir nepilnīgs. Organizācija apgalvo, ka tās rīcībā nonākuši dokumenti, kuros rakstīts, ka plāns attieksies tikai uz tiem afgāņu tulkiem, kuri ir zaudējuši darbu 2013. gada 1. janvārī vai pēc tam.
Dauningstrīta gan sola, ka par palīdzības sniegšanu tiks lemts pēc katra individuālā gadījuma izskatīšanas.
Igauņi atsaka patvērumu
Arī citās valstīs, kuru karavīri atrodas Afganistānā, diskutē par nepieciešamību palīdzēt afgāņu tulkiem, kuri pēc 2014. gada, kad aizies koalīcijas spēki, var kļūt par talibu mērķi.
Pēdējās nedēļās daudzi Vācijas politiķi ir izteikuši atbalstu viedoklim, ka Berlīnei jāaizsargā afgāņu tulki. Tajā pašā laikā iekšlietu ministrs Hanss Pēters Frīdrihs uzskata, ka katrs gadījums jāvērtē atsevišķi. «Bet ir skaidrs, ka ikvienam afgānim, kurš ir apdraudēts tāpēc, ka sadarbojas ar vācu karavīriem, jādod patvērums Vācijā,» ministru citē Deutsche Welle.
Pašlaik Vācijas Iekšlietu ministrija izskatot aptuveni 30 afgāņu pieteikumu politiskā patvēruma iegūšanai. H. P. Frīdrihs sola, ka atbildes tikšot sniegtas pirms vācu karaspēka aiziešanas no Afganistānas.
Jaunzēlande pagājušajā nedēļā paziņoja, ka varētu piešķirt politisko patvērumu pieciem afgāņu tulkiem. Ja tā notiks, viņi sekos 30 tulkiem, kuriem patvērums ir piešķirts un kuri jau aprīlī kopā ar 65 ģimenes locekļiem ieradās Jaunzēlandē, ziņo NZ Newswire.
Igaunijas valdība maija sākumā atteicās piešķirt patvērumu afgāņu tulkam, kurš vairākus gadus palīdzēja igauņu kājniekiem Afganistānā. Virkne institūciju nekomentē atteikuma iemeslu, bet no Igaunijas aizsardzības ministra Urmasa Reinsalu izteikumiem var nojaust, ka nav saskatīts apdraudējums prasības iesniedzēja drošībai.