Nepamatotas bailes
Vācijas apvienošanās mūsdienās tiek vērtēta kā pozitīvs notikums, kas palīdzēja likvidēt gadu desmitiem ilgo Eiropas sašķeltību. Taču pirms 20 gadiem Rietumeiropas līderi bija skeptiski noskaņoti pret šo ideju, jo gan M.Tečere, gan F.Miterāns bija no paaudzes, kas pārcieta Otrā pasaules kara šausmas. Saskaņā ar arhīvu dokumentiem F.Miterāns brīdinājis M.Tečeri, ka apvienotā Vācija varētu «izplesties vairāk nekā Hitlers» un vācieši atkal varētu kļūt par «sliktiem» cilvēkiem. «Man tik ļoti patīk Vācija, ka es vēlos, lai tās būtu divas,» teicis F.Miterāns.
Arī konservatīvā M.Tečere bija skeptiski noskaņota pret Vācijas apvienošanos, jo uzskatīja, ka tas nebūtu Lielbritānijas interesēs. «Mēs negribam Vācijas apvienošanos. Tas mainītu pēckara robežas, un mēs to nedrīkstam pieļaut, jo tas apdraudētu starptautisko stabilitāti un mūsu drošību,» viņa teikusi PSRS līderim Mihailam Gorbačovam.
Britu diplomāti un vēsturnieki gan centušies pārliecināt M.Tečeri, kas viņas satraukumam nav pamata. «Nebūs nekāda ceturtā reiha. Pat ja būtu, Vācijas zemā dzimstība nozīmētu, ka jaunais vērmahts sastāvētu no veciem pensionāriem,» M.Tečerei teicis ārlietu eksperts Normens Stouns.
PSRS bezspēcība
M.Tečere pat pēc Berlīnes mūra krišanas bija pārliecināta, ka nedrīkst pieļaut strauju Vācijas apvienošanos, tādēļ vajadzīgs ilgs pārejas periods. Viņas nostāja saniknoja Rietumvācijas kancleru Helmūtu Kolu. «Es viņai teicu, ka pat Mārgareta Tečere nevar aizliegt tautai izlemt savu likteni,» atceras H.Kols.
M.Tečere un F.Miterāns centušies pārliecināt M.Gorbačovu, lai PSRS mēģinātu aizkavēt Vācijas apvienošanos. M.Tečere teikusi, ka Rietumi nevēlas izraisīt Austrumeiropas destabilizāciju un Varšavas pakta sabrukumu. Taču drīz vien PSRS vadība saprata, ka nevar apturēt Vācijas apvienošanos. Dažas dienas pirms Berlīnes mūra krišanas VDK priekšsēdētājs Vladimirs Krjučkovs ziņoja Politbirojam, ka 500 000 cilvēku gatavi iziet Berlīnes ielās. PSRS ārlietu ministrs Eduards Ševardnadze atbildēja ar ierosinājumu pašiem nojaukt Berlīnes mūri, kas gan tika atzīts par nereālu priekšlikumu.
Berlīnes mūris krita 1989.gada novembrī; Vācijas atkalapvienošanās tika pabeigta 1990.gada oktobrī. Saskaņā ar Kremļa arhīvu dokumentiem, kas nonākuši britu laikraksta The Times rīcībā, PSRS Ministru padomes priekšsēdētājs Nikolajs Rižkovs jau 1990.gada janvārī atzina: «Mēs nevaram apturēt šo procesu. Mēs varam tikai izvēlēties savu taktiku, jo nevarēsim saglabāt VDR. Taču mēs nevaram atdot visu iniciatīvu Kolam. Ja tas notiks, Vācija pēc 20 vai 30 gadiem izraisīs jaunu pasaules karu.»