Intensificējoties politiskajai kampaņai pirms 23. jūnijā gaidāmā referenduma, D. Kemerons pirmdien nāca klajā ar saviem argumentiem, kāpēc Lielbritānijai tomēr būtu jāpaliek ES.
Viņš pauda viedokli, ka Apvienotā Karaliste pagātnē ir nožēlojusi, ka ir pagriezusi muguru Eiropai. ES savukārt ir palīdzējusi valstīm panākt savstarpēju samierināšanos un saglabāt mieru kontinentā. Taču miers un stabilitāte, ko Eiropa baudījusi pēdējos gadus, nevarot būt garantēta. Tāpēc esot būtiski saglabāt sadarbību ar visām Eiropas valstīm.
Premjerministrs atgādināja, ka lielākoties kopš 1945. gada Eiropā valda miers, sevišķi divas desmitgades pēc Bosnijas kara, tiesa, Krievija ir iesaistījusies karos Gruzijā un Ukrainā.
«Vai mēs varam būt pārliecināti, ka nav nekādas šaubu ēnas par mieru un stabilitāti mūsu kontinentā? Vai tiešām vajadzētu uzņemties risku ar izstāšanos? Es negribētu steigties ar šādiem pieņēmumiem. Izolacionisms nekad nav palīdzējis mūsu valstij.»
D. Kemerons pauda viedokli, ka 2016. gads ir ierindojams Eiropas vēsturē nozīmīgāko gadu rindā līdzās spāņu armādai 1588. gadā, Blenheimas un Vaterlo kaujām 1704. un 1815. gadā, diviem pasaules kariem un Berlīnes mūra krišanai.
«Patiesībā tas, kas notiek mums kaimiņos, ir ļoti svarīgi Lielbritānijai. Tas tā bija 1914. gadā, 1940. gadā un 1989. gadā. Ja Eiropā lietas aiziet greizi, mēs nevaram tēlot, ka esam imūni pret sekām.»
Britu premjerministrs nāca klajā ar savu runu dienu pēc tam, kad bijušais britu izlūkdienesta MI6 vadītājs Džons Sovers paziņoja, ka Lielbritānijas izstāšanās no ES padarītu valsti nedrošāku, jo tad Lielbritānija tiktu izslēgta no informācijas apmaiņas ar citām Eiropas valstīm. Taču šāda apmaiņa ar informāciju esot ļoti būtiska pretterorisma cīņā. «Mēs varam justies droši tāpēc, ka Eiropa kopumā ir droša. Taču mūsu izstāšanās varētu apdraudēt valsts nākotni un liktu mums vieniem cīnīties pret apdraudējumiem.»