Uguns ir viltīga
«Pirmā lieta, ja runājam Jāņu kontekstā par traumām, ir apdegumi, kas var rasties, gan ugunskuru iekurinot un pāri tam lecot, gan šašliku cepot,» saka daktere Dūze un turpina: «Nekādus krējumus, eļļas vai sviestus, kas atrodas turpat pa ķērienam un tā vien gribas uzsmērēt. Pirmā palīdzība - auksts, tīrs ūdens. Ja tas būs tekošs, sāpes palielinās. Ja apdeguma vieta ir liela, viegli uzliek tīru apsēju, un cietušais pēc iespējas ātrāk jānogādā pie ārsta vai uzreiz slimnīcā.»
Ja ir mazi apdegumi, der universālais līdzeklis Comsi, kuru var uzpūst nelieliem apdegumiem un arī kukaiņu kodumiem. Ja apdegums ir sāpīgs un otrā dienā parādās čūlas, ar pašdarbību nevajadzētu nodarboties, jo, lai atvērtu čūlas, jābūt steriliem instrumentiem un dezinfekcijas līdzekļiem.
Ūdens stihija
Lēkšana ūdenī nepazīstamās vietās var beigties bēdīgi - ar ļoti smagām mugurkaula traumām un galvaskausa lūzumiem. Pat pazīstamā ūdenskrātuvē peldot, nevari būt pārliecināts, vai straume vakardienas drošajā vietā nav ienesusi kādu baļķi, vai kāds nav iemetis palielāku akmeni. Nevajag jau nemaz betona kluci, bīstami ir arī stikli, pietiek, ja kāds ir sadauzījis pudeli. «Viena no izplatītākajām vasaras traumām ir sagrieztas pēdas. Bieži vien grieztā brūce jāšuj. Duļķes, dūņas un netīrumi ir radījuši labu vidi mikrobiem, un to dēļ brūce nedzīst - struto, iekaist,» pēc pieredzes zina stāstīt traumatoloģe.
Pirmā palīdzība - ūdeņradis. Tas ne tikai iztīrīs brūci, bet arī apstādinās asiņošanu. Burbulīši, kas rodas, palīdz izveidoties asiņu receklim, apturot lielo asiņošanu. (No brūces pēdā nenoasiņosi, bet asiņu zudums var būt liels.) Pēc tam uz brūces uzliek tīru apsēju, aukstu kompresi un kāju paceļ augstāk. Pie ārsta jāiet tad, ja nav bijusi vakcīna pret stingumkrampjiem. Tas attiecas arī uz tiem cilvēkiem, kas strādājuši dārzā un uzkāpuši, piemēram, uz sarūsējušas naglas.
Jāsargā bērni
Vispārējā burziņā bieži vien bērniem uzmanības tiek mazāk. Un viņi to arī izmanto - skrien, lec (batuti ir pēdējo sezonu bieds), dauzās. Masu pasākumos pat gadās, ka kāds uzskrien bērnam, pagrūsta, uzkāpj vai iemet ar pudeli.
Mediķus satrauc aizvien biežāk sastopamais divu trīs gadus vecu mazuļu traumatisms. Gandrīz visus ievainojumus bērni gūst mājās sadzīviskās situācijās. Bērni krīt no dīvāniem, pārtinamajiem galdiem, pat no veļasmašīnas, un gūst bīstamas galvas traumas. Mazuļi arī apdedzinās no vecāku kafijas krūzēm, zupas šķīvjiem un tējkannām.
Mediķi zina teikt - ja mazi bērni guļ pie atvērta loga vai balkona, tad pamostoties viņi mammas meklējumos var doties ārā pa balkona durvīm vai logu.
Asfalta slimības
Mediķi par asfalta slimībām runā tad, ja uz kušetes guļ cietušais un nav skaidrs, no kura gala viņam jāķeras klāt. Bieži tie ir motociklisti, velosipēdisti, skrituļotāji. Elkoņu, plaukstu, ceļu aizsargus redz tikai gados jaunākajiem, bet daudzi pusaudži un arī pieaugušie aizsargus valkāt laikam tur zem sava goda. Skrituļotāju traumas iesācējiem ir vieglākas, bet sportotājiem tās ir nopietnākas. Parastā fizika: ātrums lielāks, masa lielāka, kritiens nopietnāks. Ievainojumi, kas gūti, krītot ar skrituļslidām, parasti ir vieglāki, nekā krītot ar divriteni, tādēļ tieši riteņbraucējiem izmantot aizsargaprīkojumu ir īpaši svarīgi.
S. Dūze ir kategoriski pret joda un briljantzaļā šķīduma izmantošanu brūču apstrādei. «Šie šķīdumi atstāj ļoti neglītas rētas. Tad jau labāk brūci mazgāt ar degvīnu. Pret jodu daudziem ir alerģija, un no mazas brūcītes var tikt pie liela apdeguma tai apkārt,» skaidro ārste un aicina ņemt vērā: «Ceļmallapu var pielikt uz kādu brīdi, taču lapiņa pirms tam jānoskalo, lai neievazātu netīrumus. Tā nesadziedēs. Esmu pret urīna kompresēm, jo var tikai dabūt klāt infekciju. Kāpostu lapas atvēsinās. Bet jāuzmanās no tā, lai nepieliek klāt arī kādu latvāņa lapu.» Mazas brūcītes var paskalot ar kumelīšu vai kliņģerīšu novārījumu, kuru atdzesē istabas temperatūrā.
«Ja ir pušums, pirmās trīs dienas neizbēgami jāpacieš sulošanās fāze, un nekādas smēres vai pulveri nelīdzēs. Tas ir labi, ja no brūces tek ārā šis šķidrums (limfa, mazliet asinis), un par to nav jāuztraucas, jo brūce attīrās. Drīzāk jāuztraucas, ja nekas netek, tad var sekot sastrutojums,» pamāca ārste Dūze.
Azartiska sportošana var kaitēt veselībai
Jebkuras traumas gadījumā vispirms savainotā vieta jāpadara nekustīga, satinot ar elastīgo saiti vai pieliekot improvizētu šinu - derēs kartons, dēlis, pat lietussargs. Ja kājas pirksts ir sasists, kļuvis zils un sāp, to var pietīt pie blakus esošā veselā.
Vēl viena svarīga lieta - sasistajai vietai jāliek klāt aukstums. Taču jāievēro, ka ledu nedrīkst likt tieši uz ādas. Ledu ieliek maisiņā, maisiņu ietin dvielī un tikai tad pieliek pie cietušās vietas. To arī netur ļoti ilgi, pēc 20 minūtēm noņem, pretējā gadījumā traumai pievienosies apsaldējums.
Trešā lieta - katrā mājas aptieciņā (vai šofera aptieciņā) jābūt pretsāpju tabletēm. Nevajag sevi mocīt ar sāpēm, par savu pašsajūtu ir jāparūpējas.
Ja ir aizdomas par lūzumu, cietušo labāk neaiztikt, jo, mēģinot viņu cilāt, grozīt, mainot pozu, stāvokli var vēl vairāk pasliktināt, var tikt pārrauti nervi vai artērijas. Brūcei uzliek marli un sagaida ātro palīdzību. Arī izmežģījumu - kad locītava ir no savas vietas ārā - konstatē uzreiz, jo sāpes ir nežēlīgas. Daudz sliktāk ir ar saišu bojājumiem, ja laikus tās netiek ārstētas. Būtu kādu laiku jāpastaigā ar ģipsi, lai saites normāli saaugtu.
Biežākie saišu sastiepumi ir potītes rajonā, kad veidojas pietūkums. Pirmā palīdzība - elastīgā saite, komprese un pretsāpju tablete. Ja otrā dienā pietūkums saglabājies, sāpes palielinājušās, jāiet pie ārsta un jāveic rentgens, kas dos visprecīzāko atbildi par traumas nopietnību.