Finanšu ministrs Jānis Reirs teic, ka ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS) tiks pārrunāts tas pats, kas pirms pāris dienām valdības sēdē slēgtajā daļā.
LDDK līdz avīzes nodošanai tieši par šo tematu konfederācijā notika «aktīvas diskusijas», tāpēc neviens atbildi vēl nespēja sniegt.
LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns Dienai norādīja, ka nodokļu politika ir jāveido, ņemot vērā kopainu. «Ja mēs mēģinām atrisināt kaut vai vienu jautājumu par diferencēto ienākumu nodokli, ir skaidri jāsaprot, kā tas ietekmēs visu tautsaimniecību un nevienlīdzību sabiedrībā,» skaidro E. Baldzēns.
Jāatgādina, ka vēl 2014. gada nogalē jaunā Laimdotas Straujumas (Vienotība) valdība savā deklarācijā norādīja, ka izmaiņas saistībā ar neapliekamo minimumu apņēmusies ieviest no 2016. gada. To plānots paaugstināt mazo algu saņēmējiem, vidējo algu saņēmējiem saglabāt pašreizējā līmenī, bet darba samaksām, kas būtiski pārsniedz vidējo algu valstī, to nepiemērot vispār.
«Tikšanās ar sociālajiem partneriem nebūt nav saistīta ar kritikas uzklausīšanu,» bilst J. Reirs, norādot, ka tiks pārrunātas detaļas, lai budžeta veidošana attīstītos tālāk. «Būs jāsaprot, vai viņi piekrīt mūsu scenārijam - nākamā gada attīstība 3% no iekšzemes kopprodukta, inflācija 2% un deficīts 1%,» viņš paskaidro. Nākamā gada budžeta prioritāte būs drošība un aizsardzība. «Katru dienu ir pa 10-15 robežu pārkāpējiem - patvēruma prasītājiem, tāpēc īpaša uzmanība ir jāpievērš arī robežkontroles stiprināšanai,» skaidro J. Reirs.
Budžeta likuma projektam Saeimā būtu jānonāk 30. septembrī, un jau nākamo otrdien valdībā vētīs ministriju iesniegtos priekšlikumus. Ņemot vērā, ka ministrijām nāksies atteikties no daudzām iniciatīvām, sēde solās būt gana vētraina. Pagaidām jaunās politiskās iniciatīvas valdības līmenī vēl nav vērtētas. «Viennozīmīgi ir saprotams, ka būs jāpārskata nozaru budžeti. Katrai ministrijai būs jāmeklē izdevumu samazinājumi,» teic ministrs.
Gan iekšējā, gan ārējā drošība, tāpat izglītība un medicīna, būs tās nozares, kuras finansējuma samazinājumam netiks pakļautas. Tas nenozīmē, ka šīm nozarēm tiks piešķirta visa pieprasītā nauda jaunajām politikas iniciatīvām. Tomēr šīs būs vienīgās jomas, kuru finansējums saglabāsies 2015. gada apmērā. Ministriem nāksies tikt skaidrībā, ko darīt ar tiem finansējuma pieprasījumiem, kas iepriekšējos gados tika iekļauti vidēja termiņa budžetā. Tas nozīmē, ka papildus šogad izveidotajām iniciatīvām uz 2016. gadu attiecas arī tie pieprasījumi, kas radīti pirms tam.