Ministru prezidents Valdis Dombrovskis šonedēļ paziņojis, ka pašlaik ministriju un valsts iestāžu pieprasījums 2014. gada budžetam «padsmit reizes pārsniedz» reāli pieejamo finansējumu. Un nav jau nekāds brīnums - nākamais ir Saeimas vēlēšanu gads, un valsts budžets lielā mērā ir instruments, ar kuru partijas varēs uzrunāt «praktisko latvieti». To latvieti, par kura balsīm būs galvenā cīņa nākamajā gadā gaidāmajās Saeimas vēlēšanās.
Diez vai kāda latviskā partija tā nopietni savāksies cīņai par krievvalodīgo vēlētāju, tāpēc Saskaņas centrs saņems tik, cik tas saņems. Ja nu vienīgi kaut kāda kombinācija ar Gods kalpot Rīgai vēl pieskrāpēs klāt kādus hiperpraktiskus latviešus. Kaut gan nedomāju, ka tas delta plus būs pārāk liels. Saeimas vēlēšanas tomēr. It kā par vērtībām…Nu nezinu, cik liels šis «it kā» būs nākamā gada Saeimas vēlēšanās.
Nacionālajai apvienībai (NA) būs kā vienmēr tās procents nacionālā vēlētāja. Bet nacionāļiem var rasties kārdinājums zināmā mērā atkārtot panākumus, ko guva praktiskā nacionāliste Baiba Broka Rīgā (kaut gan klīst runas, ka apvienībā ir neapmierinātība ar to, ka Ēlerte bijusi nacionālāka par Broku, un apvienībai jāpastiprina sava cietā līnija). Ja nacionāļi izšķiras iet plašumā, tad NA pieteikumi un izcīnītās uzvaras 2014. gada budžeta sakarā var būt ļoti svarīgas. Un, ja arī galu galā netiks izcīnītas, tad vismaz pietiekami trokšņaini pieteiktas un izmisīgi aizstāvētas.
Izmisums nākamā gada budžeta sakarā ir arī Reformu partijai. Ja iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājuma grafiku neizdosies saglābt, tad tā būs pēdējā nagla šai partijai. Nu nepatīk tautai nemitīgi lūzeri. It sevišķi, ja tie ir tik plaši pārstāvēti valdībā un tātad - ir «pie varas». Citādi jau tas viss sāk izskatīties kā tajā reklāmā ar Ufo un Freda piedalīšanos - ir cilvēki, kam nesanāk…
Tomēr vislielākajā peļķē nākamā gada budžeta sakarā ir Vienotība. Lielā mērā šī partija pati ir sev iešāvusi kājā - pāragri izlieloties, ka krīze beigusies, tā pavērusi iedzīvotāju grupu strauji pieaugošo gaidu Pandoras lādi. Katrs grib sajust Vienotības daudzināto veiksmes stāstu, sev uzziestu uz maizes. To ļoti labi saprot tie Vienotības politiķi, kas tomēr redz «savu laiku» vēl tikai atnākam vai vismaz turpināmies pēc 2014. gada vēlēšanām. Bet pie tādiem noteikti nepieder finanšu ministrs Andris Vilks. Kurš acīmredzot par to vien sapņo, lai pēc iespējas ātri pārceltos uz kādu daudz labāk apmaksātu darbu kaut kur finanšu sektorā. Nav skaidrs, vai arī Valdis Dombrovskis par kaut ko nesapņo. Un situācijas paradokss - lielākā cīņa budžeta sakarā Vienotībai būs jāizcīna pašai ar sevi.
It sevišķi, ja ņemam vērā, ka Vienotībai pakausī elpos par partiju pārtopošā, pašlaik Eināra Repšes vadītā biedrība Latvijas atdzimšanai. Kura atšķirībā no Vienotības operēs ar virtuālo jābūtības budžetu. Ir pilnīgi nepārprotami - tieši par Vienotības vēlētāju šī jaunā partija cīnīsies. Un cīnīsies tieši pret Vienotību, jo ap biedrības galdu sēž uzņēmēji, kuru «sāpes» tieši Vienotības valdība nav uzklausījusi. Un nedomāju, ka šo cīņu varēs reducēt uz strīdu - ies vai neies kāds valdībā kopā ar Saskaņu. Protams, vēl ir jautājums, cik efektīvi Latvijas atdzimšanai spēs no uzņēmēju klubiņa transformēties par patiešām politisku partiju ar visaptverošu politisku piedāvājumu, tostarp sociālās politikas jomā. Jo Par labu Latviju pieredze rāda, ka tāds vienkāršs sauklis «Visu varu uzņēmējiem!» diez cik labi nestrādā. Jo tie uzņēmēji mums Latvijā tādi raibi rūtaini - ir bergi, un ir zaharjani.
Īstenībā visizdevīgākā pozīcijā tagad ir Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS). Pašlaik nav neviena iemesla, lai atbalsts tai varētu samazināties. Tas var tikai augt, to pierāda arī savienības labais starts pašvaldību vēlēšanās. Ja nākamā gada budžets (un arī pirmais pusgads pēc eiro ieviešanas) būs vairāk vilšanās nekā iepriecinājums. Ja valdošā koalīcija pārstrīdēsies tā paša budžeta dēļ. Ja ZZS lieku reizi izmantos iespēju paklusēt un neizdarīs lielas muļķības, bet budžetam gatavos dažus, precīzi sociāli mērķētus priekšlikumus, par kuru noraidīšanu varētu skumt visa nākamā gada garumā. Ja pareizi izvēlēsies premjera kandidātu, tādu, kas pats ticētu, ka patiešām ir premjera kandidāts. Ja Vienotība un Latvijas atdzimšanai noasiņos savstarpējās tīrās un netīrās cīņās (jau tagad tiek runāts, ka, piemēram, tiekot gatavotas mapītes par viena no Latvijas atdzimšanas iespējamiem līderiem Mārtiņa Bondara «nopelniem» Latvijas krājbankā, savukārt arī otrā pusē gan jau mapīšu meistaru netrūks), tad samulsinātais vēlētājs galu galā var izšķirties nobalsot par brigmanisko viedumu. Tā teikt - ar eiro ieviešanu nu būsim gana globalizējušies, un laiks atgriezties pie sava stūrīša, sava kaktiņa zemes. Un, visiem par lielu pārsteigumu, ZZS vēlēšanu skrējiena finiša taisnē var nonākt kā otrie - tūlīt aiz Saskaņas centra.
Ir jāpiekrīt finanšu ministram Andrim Vilkam - šis vēlēšanu skrējiens ir sācies, un tā vasaras posma nosaukums ir - 2014. gada valsts budžeta projekts. Nu nespīd mūsu politiķiem īstas vasaras brīvdienas. Un redzēs - kādi kritušie un pamukušie būs uz rudens pusi. Es liktu likmi uz to pašu Vilku.