Būvniecībā jau no 2006. gada pastāv būvnormatīvs LBN 501-06 Būvizmaksu aprēķināšanas noteikumi. Pēc tā valsts un pašvaldības iestādēs (privātajiem nav obligāti) tiek sastādītas visas tāmes būvniecības darbiem. Protams, runa ir par iepirkumiem. LBN 501-06 paredz gandrīz visu mūsu valstī iekasējamo nodokļu (kurus neparedz, tos ļoti viegli aprēķināt) «atšifrēšanu» ar reālām summām. Pamatojoties uz iepriekš teikto, nesaskatu nekādu problēmu visu iepirkuma tāmē uzrādīto nodokļu iekasēšanā, ar nosacījumu, ja Iepirkumu likumā izmainītu vai papildinātu vienu pantu ar teikumu: «visi uzņēmumam saistošie nodokļi tiek iekasēti darba devēja (valsts vai pašvaldības iestāde) kasē», mēs, manuprāt, iegūtu šādas lietas:
1) pilnībā izbēgtu no aplokšņu algām (jo nav jēgas tās maksāt, ja tiek iekasēti visi nodokļi); 2) vismaz būvniecības nozarē izslēgtu pelēkās ekonomikas dzīvotspēju (kāds pelēkais bizness, ja visi maksā vienādus nodokļus); 3) iegūtu reālas būvniecības izmaksas, izbeigtu dempingošanu, pašas likvidētos «firmas viendienītes»; 4) pilnīgi noteikti uzlabotu nodokļu iekasēšanu valsts līmenī, līdz ar to budžeta ieņēmumi strauji pieaugtu.
Jau iepriekš paredzu, ka pašvaldības varētu iebilst, kurš administrēs nodokļu iekasēšanu. Mans priekšlikums: VID strādā vairāki tūkstoši ierēdņu, Latvijā ir 108 novadi un padsmit pilsētu. Cik papildu ierēdņu jānovirza uz novadiem, varētu sarēķināt.
Vēl kāda pikanta detaļa - LBN 501-06 sāka gatavot 2001. gadā, bet apstiprināja tikai 2006. gadā. Kāpēc? Pēc neapstiprinātas informācijas, vislielākie iebildumi bija Satiksmes ministrijai. Tā arī ceļu būvniecību neiekļāva būvnormatīvā (vai tas nevarētu būt iemesls «zelta tiltiem», dārgākajiem Eiropas ceļiem?)
Ivars Silacērps