V. Kopitins gan pēc iedzīvotāju, gan pēc pārvaldnieku lūguma ir pārbaudījis virkni māju.«Pēdējā laika lielāko izbrīnu radījis projekts Priežvidi Spuņciemā. Kaut gan ēkām ir lielas problēmas ar hidroizolāciju, ir nepareizi ieklāts jumts segums, liela caurtece, nepareizs fasādes risinājums, komplekss tomēr nodots ekspluatācijā. Līdzīgi ir arī ar Muceniekos Rīgas rajonā uzbūvēto projektu Bunduļi, kas nodots ekspluatācijā 2008. gadā,» stāsta V. Kopitins.
Projektu Priežvidi kritiski vērtē arī Žanna Kasatkina, kura iegādājusies mājokli šajā ēkā.
Ražotājus neuzklausa
Uz jautājumu, kāpēc joprojām jāsastopas ar nekvalitatīvi uzbūvētām ēkām, V. Kopitins atbild bez minstināšanās: «Daudzi speciālisti, kuri no būvniecības kaut ko saprata, krīzes laikā pameta Latviju un tagad strādā ārzemēs.»
Vislielākās kļūdas, būvējot dzīvojamās mājas, tiek pieļautas, klājot jumtu un izbūvējot lietus ūdens novades sistēmas. Problēmas reizēm rada arī siltumizolācijas sistēma. «Kaut gan daudzi ražotāji iesaka konstruktīvu un kvalitatīvu savu materiālu pielietojumu, būvnieki diemžēl bieži neņem vērā ražotāju rekomendācijas. Tāpēc nereti nākas konstatēt, ka ēkās ir mitruma sūces, ziemā notiek aizsalšana un telpās nokļūst kondensāts,» stāsta V. Kopitins.
Lielas problēmas rodas ar ēkās izbūvētajiem mansardiem: «Lielākajā daļā jauno mansardu cilvēkiem pastāvīgi nākas elpot kondensātu, šādiem mājokļiem bieži ir mitras sienas un jumtā ir caurteces,» uzskata eksperts un piebilst: «Trakākais, ka iedzīvotājiem nākas tērēt savus finanšu līdzekļus, lai mājokli savestu kārtībā.»
Bieži esot vērojamas situācijas, kad nav kam prasīt atbildību par nekvalitatīvo būvprojektu. V. Kopitins stāsta, ka cilvēki nereti mēģina vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), taču arī tur ne vienmēr var palīdzēt, jo neesot kam izvirzīt pretenzijas.
Pērn būvniecības pakalpojumu jomā visvairāk pretenziju saņemts par logu un durvju izgatavošanas, kā arī montāžas darbu kvalitāti. Par spīti eksperta novērojumiem, PTAC pārstāve Ilze Žunde norāda, ka patērētāju sūdzībām ir tendence samazināties: «Lielā daļā gadījumu strīdā iesaistītās personas nevar vienoties par risinājumu, un patērētājs papildus vēlas saņemt radušos zaudējumu atlīdzību, par ko PTAC nav tiesīgs lemt. Šādi strīdi risināmi civiltiesiskā kārtībā, proti, tiesā.»
Daudz pārkāpumu
PTAC pērn veicis vairāku būvniecības projektu uzraudzību, to rezultāti apliecina, ka situācija salīdzinājumā ar gadu iepriekš uzlabojusies, tomēr joprojām ir kritiska. Veicot pārbaudes, secināts, ka ražotāji nepievērš pietiekamu uzmanību ražošanas procesa kontrolei: «Daudzos gadījumos tika konstatēti pārkāpumi. Piemēram, veicot logu kvalitātes pārbaudes, 42% gadījumu konstatētas neatbilstības normatīvo aktu prasībām,» norāda I. Žunde.
Pēdējos gados arvien vairāk ceļ privātmāju ciematus, līdz ar to strauji pieaudzis pieprasījums pēc notekūdens attīrīšanas sistēmām. PTAC, veicot pārbaudes, konstatējis, ka ļoti daudzos gadījumos šīs iekārtas nav atbildušas Ministru kabineta noteikumu prasībām.
Ierobežota pirktspēja
Būvkompānijas RBS SKALS valdes priekšsēdētājs Edgars Štrauss Dienai norāda, ka ēku kvalitātes problēmas varētu atrisināt, ja būvvaldes aktīvāk iesaistītos būvju kvalitātes uzraudzībā.
«Valstī nav izstrādātas kvalitātes normas būvēm un būves daļām. Svarīgi, lai tās būtu skaidri saprotamas un vienkārši mērāmas,» stāsta E. Štrauss.
Kompānijas Sorainen jurists Ģirts Rūda norāda, ka būvniecības tirgu ietekmējusi daudzu kompāniju maksātnespēja un bankrots: «Viena daļa būvniecības uzņēmumu attīstīja gan apjomu, gan kvalitāti, otra daļa - tieši pretēji - kvalitāti samazināja. Šajā gadījumā var notikt tā, ka projekta vidū pasūtītājs pārtrauc sadarbību ar vienu būvkompāniju, bet sāk sadarboties ar citu. Bet rezultātā, ja mēs juridiski vērtējam situāciju, grūti būs saprast, kurai būvkompānijai par kuru darbu var prasīt atbildību.»
Nira fonda valdes locekle Jevgēnija Markova Dienai skaidro, ka treknajos gados «attīstītājiem lielas pieredzes nebija. Ar nekustamo īpašumu attīstību nodarbojās ļoti daudz tādu uzņēmumu, kas iepriekš ar to vispār nebija saistīti. Tā kā patērētāji pirka pilnīgi visu, kas tirgū tika piedāvāts, parādījās nekvalitatīvi projekti».
Tam, ka Latvijā trūktu profesionāļu, J. Markova nepiekrīt: «Latvijā ir profesionāļi, bet ne visi projekti, kas patlaban tiek būvēti, top augstākajā kvalitātes līmenī. Iedzīvotājiem ir ierobežota pirktspēja, līdz ar to katrs attīstītājs mēģina samazināt pašizmaksu, tāpēc cieš kvalitāte.»
Nekustamo īpašumu kompānijas SIA Colliers International Latvia izpilddirektors Jānis Ozols vērtē, ka patlaban potenciālie pircēji pieprasa kvalitatīvākas ēkas: «Nami, kas tiek celti šodien, ir kvalitatīvāki nekā tie, kas būvēti, piemēram, 2008. gadā. Mēs ļoti īsā periodā esam izgājuši cauri ārkārtīgi straujam tirgus ciklam.»
Viņš norāda, ka augušas arī speciālistu zināšanas, tomēr paļauties uz to, ka tagad top krietni kvalitatīvāki projekti, nevajadzētu: «Ja kāds vēlas pirkt mājokli šobrīd, jebkurā gadījumā jāuzklausa vairāki speciālisti, jo mājokļa iegāde nav veicama steigā kā pīrādziņu iegāde. Nekustamā īpašuma pirkšana ir pietiekami liels ieguldījums, un tāpēc vērts pasūtīt ekspertīzes un papildu atzinumus cilvēkiem, kas ir tehniski izglītoti.»
Trūkums izglītībā
Tehnisko zinātņu doktors pasniedzējs Juris Biršs uzskata, ka viena no galvenajām problēmām Latvijas būvniecībā ir tā, ka jaunajai paaudzei ir sliktas zināšanas būvfizikā. Studenti šo priekšmetu mācās vāji, arī pasniedzēju darbs neesot no labākajiem.
«Nāk jauni materiāli, taču pasniedzēji turpina mācīt pēc vecajām metodēm. Mēs grābjam projektus no citām valstīm, izmantojam citu valstu ekspertu padomus, bet tie Latvijai bieži neder. Jāņem vērā, ka mūsu valstī ir citi klimatiskie apstākļi. Vidējā temperatūra ir tikai 5,7 grādi pēc Celsija, vidējais gaisa mitrums ir 80%,» teic J. Biršs.
Kompānijas Latio pārstāve Vija Gailīte stāsta, ka risks iegādāties nekvalitatīvu mājokli mazinājies, tomēr «pircējiem rūpīgāk jāskatās uz tiem jaunajiem projektiem, kas «iesaldēti» pirms to pabeigšanas un vairākus gadus stāvējuši tukši».
V. Gailīte norāda, ka jauno projektu cenām ir tendence pakāpeniski pieaugt. Piemēram, Rīgas mikrorajonu jauno dzīvokļu vidējā cena šā gada pirmajā ceturksnī bija 1294 eiro par kvadrātmetru un par 11,6% pārsniedza iepriekšējā gada 1. ceturkšņa vidējo cenu.