Būvinspektori pērn pabijuši aptuveni 5000 objektos, no kuriem ap 400 gadījumos ieradušies bez brīdinājuma. Kopumā konstatēti ap 500 pārkāpumiem, par kuriem sastādīti administratīvo pārkāpumu protokoli. Pēc Zolitūdes traģēdijas divkāršojies iedzīvotāju sūdzību skaits par drošības problēmām objektos. Kā zināms, drīz pēc traģēdijas būvinspektoriem tika uzdots pārbaudīt 14 būvkompānijas Re & Re objektus, 107 lielveikalus Rimi, Maxima un Supernetto, kā arī 106 sabiedriski nozīmīgus būvobjektus, kam būvatļaujas izsniegtas 2012. un 2013. gadā. Dažos no šiem objektiem konstatēta patvaļīga būvniecība vai ekspluatācija, bet apmēram 40 objektos - nepilnības dokumentācijā.
Savukārt no sešiem būvvaldes darbiniekiem, kuri uz laiku tika atstādināti no amata pienākumu pildīšanas, divi inspektori amatā atjaunoti, bet viens no četriem atstādinātajiem arhitektiem uzrakstījis atlūgumu. Tomēr, kā varēja saprast no būvvaldes vadītāja teiktā Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas deputātiem, neviens no šiem cilvēkiem, visticamāk, netiks atzīts par līdzvainīgu notikušajā. Pats I. Vircavs iepriekš noraidīja aicinājumus atkāpties no amata, jo Zolitūdes Maxima veikala projekta saskaņošana notika laikā, kad viņš būvvaldē vēl nestrādāja. Atbildot uz deputāta Olafa Pulka (Vienotība) jautājumu, vai pēc Zolitūdes traģēdijas ir mainīta būvvaldes struktūra, viņš atzina, ka reformas notikušas līdz 2012. gada beigām, tagad nekas vairs mainīts nav. Bet, vērtējot 2013. gadu, I. Vircavs atzina, ka būvniecības apjoms Rīgā kopumā nedaudz audzis, izsniegti 1900 arhitektūras un plānošanas uzdevumi, izvērtēti apmēram 3000 būvprojektu, no kuriem akceptēti 1890. Apmēram trešā daļa projektu noraidīti kā normatīvajiem aktiem neatbilstoši. Pieaudzis vienkāršoto būvatļauju apjoms, kas lielākoties ir dzīvokļu pārbūves un inženiertīklu rekonstrukcijas projekti. Ekspluatācijā pērn nodotas 734 ēkas.
Vērtējot sabiedriski nozīmīgu ēku būvniecības dinamiku Rīgā, I. Vircavs zina teikt, ka pēdējo desmit gadu laikā izsniegtas apmēram 1000 būvatļaujas šādu ēku būvniecībai, bet realizēta apmēram puse. Savukārt daudzdzīvokļu mājās problēmas rada īpašumattiecības - ja dzīvokļi noformēti kā kopīpašuma domājamās daļas, izmaiņas jāsaskaņo ar visiem īpašniekiem, ko bieži vien tehniski nav iespējams izdarīt, jo vairāku dzīvokļu īpašnieki mājā nedzīvo. Tad iedzīvotāji izšķiras par nesaskaņotiem darbiem, par ko var tikt sodīti.
Joprojām likuma normu dēļ neietekmējama problēma ir apakšuzņēmēju piesaistīšana objektam. Rīgā būvatļaujas izsniegtas vairāk nekā tūkstotim dažādu būvuzņēmēju, visbiežāk Skonto Būve, RBSSKALS, Arčers, Re&Re, kā arī Merks. «Likums nenosaka, cik apakšuzņēmēju var būt, jo būvatļaujā norāda tikai ģenerāluzņēmēju,» atzīst I. Vircavs.