Vēlēšanas nesīs pārmaiņas, jo gaidāms, ka visvairāk balsu iegūs lielākais opozīcijas spēks - Sociāldemokrātu partija. Tomēr tai, lai izveidotu jaunu valdību, nāksies meklēt sabiedrotos. Jaunākās aptaujas paredz labus panākumus Komunistiskajai partijai, tāpēc analītiķi prognozē, ka komunisti varētu iegūt varu pirmo reizi pēc 1989. gadā notikušās Samta revolūcijas.
Iekšpolitiski satricinājumi
Šovasar Čehijas iekšpolitika ir piedzīvojusi vairākus satricinājumus, no kuriem spēcīgākais bija korupcijas skandāls, kura dēļ 17. jūnijā demisionēja kopš 2010. gada valdījušais konservatīvais premjerministrs Petrs Nečass.
Viņš pats nekādās nelikumībās nebija iesaistīts, bet vēl nesenā pagātnē populārā premjera turpmāko atrašanos pie valdības stūres neiespējamu padarīja atklājums, ka viņa ilggadējā biroja vadītāja un, kā izrādījās, arī mīļākā bija uzpirkusi vairākus pret P. Nečasu noskaņotus parlamenta deputātus no viņa pārstāvētās Pilsoniski demokrātiskās partijas (ODS) rindām, piedāvājot ienesīgus amatus valsts uzņēmumos apmaiņā pret deputāta mandāta nolikšanu.
Šī sieviete arī pieprasīja izlūkdienestam izsekot P. Nečasa nu jau šķirto sievu, viņai bijusi liela teikšana pār ekspremjera privāto dzīvi, viņa arī ieteikusi P. Nečasam pamest ģimeni.
Neskatoties uz labējo partiju pretestību, Čehijas prezidents Milošs Zemans 10. jūlijā premjera amatā iecēla savu seno sabiedroto centriski kreiso politiķi Jirži Rusnoku, kurš izveidoja pagaidu tehnokrātu valdību, kam bija paredzēts strādāt līdz nākampavasar plānotajām parlamenta vēlēšanām.
M. Zemanu kritizēja par centieniem piesavināties varu no parlamenta, tāpēc bija skaidrs, ka J. Rusnoka valdības mūžs būs īss. 7. augustā parlaments izteica neuzticību J. Rusnokam, kurš pagājušajā nedēļā iesniedza prezidentam demisijas rakstu.
Otrdien parlaments balsoja par savu atlaišanu. «Par» nobalsoja 140 no 200 parlamentāriešiem, tādējādi pārsniedzot nepieciešamo triju piektdaļu balsu vairākumu. Lēmumu atbalstīja sociāldemokrāti, komunisti, centriski labējā partija TOP 09 un vairāki citu partiju deputāti.
Balsojumā nepiedalījās neviens no 53 ODS deputātiem, jo partijas vadība uzskatīja, ka parlamenta atlaišana kavēs pieņemt svarīgus likumprojektus, vēsta raidsabiedrība Praha Radio.
Priekšā lielas pārmaiņas
Čehijas konstitūcija paredz, ka jaunas likumdevēja vēlēšanas jāsarīko 60 dienu laikā pēc tam, kad prezidents formāli atlaiž parlamentu. M. Zemans ir izteicies, ka balsojums varētu notikt 25. un 26. oktobrī.
Jaunākie politisko partiju reitingi liecina, ka pašlaik populārākais spēks ir Sociāldemokrātu partija, par kuru balsotu 27% vēlētāju, tai seko Komunistiskā partija ar 16,7% un TOP 09, kuru gatavi atbalstīt 13,1%. Atbalsts līdz šim valdošajai ODS nokritis līdz nieka 6%, vēsta Reuters.
Sociāldemokrātu līderi ir paziņojuši, ka vēlēšanu uzvaras gadījumā cer izveidot mazākuma valdību, kam būs nepieciešams citu politisko spēku atbalsts parlamentā, tādēļ viņi ir gatavi runāt ar komunistiem par sadarbību, bet noraida iespēju iekļaut Komunistisko partiju valdošajā koalīcijā.
Daudziem čehiem komunisti saistās ar 40 gadu ilgo posmu, kad netika respektētas pilsoņu brīvības, un 1968. gada 21. augustā notikušo Prāgas nemieru apspiešanu ar PSRS karaspēku.
Tajā pašā laikā vēlētāji ir zaudējuši ticību pēdējos 20 gadus pie varas esošajiem politiskajiem spēkiem. Savukārt Komunistiskā partija, kas šajā laikā netika pielaista pie «lielās politikas», ir vienīgais politiskais spēks, kurš nav «sasmērējies», tāpēc tā ir kļuvusi par alternatīvu pieviltajiem vēlētājiem.
Par dziļu politisko krīzi un Čehijas sabiedrības sašķeltību liecina arī tas, ka vēlēšanās 5% barjeru varētu pārsniegt astoņas deviņas partijas (pašreizējā parlamenta sasaukumā ir piecas partijas), arī prezidenta M. Zemana izveidotā centriski kreisā Pilsoņu tiesību partija.
Tāpēc medijos un no atsevišķu politiķu puses izskan pravietojumi, ka Čehijai ir priekšā lielākās politiskās pārmaiņas kopš 1989. gada. «Gaidāmās vēlēšanas būs fundamentāla izšķiršanās par Čehijas nākotni,» uzskata bijušais ārlietu ministrs Karels Švarcenbergs.