Eiroskeptiski noskaņotais V.Klauss sev tik netīkamo pienākumu bija spiests veikt pēc tam, kad Čehijas Konstitucionālā tiesa paziņoja, ka Lisabonas līgums nav pretrunā ar valsts pamatlikumu. «Es gaidīju šādu tiesas lēmumu un to respektēju, tomēr pilnībā nepiekrītu tā saturam un pamatojumam,» paziņoja Čehijas prezidents.
Tiesa šos pārmetumus noraidīja. «Spriedums bija vienbalsīgs, nevienam no tiesnešiem nebija pretenziju pret lēmumu vai tā pamatojumu,» tiesas verdiktu citē Reuters.
Abas Čehijas parlamenta palātas bija nobalsojušas par atbalstu Lisabonas līguma ratifikācijai, tomēr V.Klauss bija pret to, sakot, ka tādējādi Čehija zaudētu suverenitāti, bet ES kļūtu par superlielvaru ar vāju demokrātisko kontroli. Tomēr pagājušajā nedēļā viņš paziņoja, ka līgumam nekādus šķēršļus neliks, jo ES piešķīra Čehijai izņēmuma tiesības, kas garantē, ka pēc Otrā pasaules kara no toreizējās Čehoslovākijas teritorijas izraidītie vācieši neizvirzīs Prāgai mantiskas pretenzijas.
Eiropas Komisijas vadītājs Žozē Manuels Barrozo uzskata, ka Čehija aizvākusi pēdējo barjeru, lai Lisabonas līgums stātos spēkā. «Es ceru, ka tagad visas problēmas ir atrisinātas, un esmu pārliecināts, ka Lisabonas vienošanās tiks parakstīta šajā mēnesī,» sacīja Ž.M.Barrozo.
Visticamāk, ka ES svarīgais līgums stāsies spēkā decembrī. Tas aizvietoja kādreizējo ES konstitucionālā līguma projektu, ko 2005.gadā noraidīja referendumā Francijā un Nīderlandē.
Tas paredz uzlabot bloka institūciju darbību un lēmumu pieņemšanas procesu, jo pašreizējais mehānisms pēc ES paplašināšanas piektās kārtas, kurā ES dalībvalstu skaits pieauga no 15 līdz 27, nav pietiekami efektīvs.