Mežaparka attīstības biedrība iepriekš norādīja, ka avārijas gadījumā minerālmēslu eksplozija nopostītu galvaspilsētu. Savukārt atbildīgās vides iestādes un uzņēmuma pārstāvji apgalvo, ka jau pašlaik Rīgā tiek pārkrauts liels minerālmēslu apjoms un jaunais terminālis tikai uzlabos drošību.
Ietekmes uz vidi novērtējums Riga fertilizer terminal tika pabeigts pirms diviem gadiem, Rīgas dome deva piekrišanu šī termināļa darbībai un pašlaik tā būvniecība tikpat kā pabeigta. Taču diskusijas par šo objektu atjaunojušās nesen notikušā sprādziena minerālmēslu ražotnē ASV un nevalstisko organizāciju aktivitāšu dēļ.
Aprīlī sprādziens nogranda minerālmēslu ražotnē ASV pilsētiņā Vestā. Bojā gāja 15 cilvēku un 160 tika ievainoti. Mežaparka attīstības biedrība norāda, ka terminālī Kundziņsalā tiks uzglabāti 4,5 reizes vairāk amonija nitrāta minerālmēslu, nekā tas bija ASV pilsētiņā, tāpēc atbildīgajām iestādēm būtu vēlreiz jāizvērtē šī termināļa ideja. Mežaparka attīstības biedrības pārstāve Kristīne Āboliņa sēdē aicināja: «Ir nepieciešams izvērtēt transportēšanu cauri visai valsts teritorijai, ekonomiskos ieguvumus un zaudējumus pirms galīgā lēmuma pieņemšanas.» Jāpiebilst, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs jau ir uzdevis veikt pārbaudi saistībā ar termināļa būvniecību, to plānots pabeigt 17. jūnijā.
Dienas rīcībā esošā informācija gan liecina, ka Rīgas brīvostā jau strādājošajā Alpha osta terminālī tiek pārkrauti un uzglabāti amonija nitrāta minerālmēsli lielākā apjomā, nekā to plānots darīt Kundziņsalā. Taču Riga fertilizer terminal valdes loceklis Roberts Kļaviņš skaidro, ka daļu no minerālmēsliem nākotnē pārvirzīs uz jauno termināli un «nav pamata uzskatīt, ka kopējā kravu plūsma caur Rīgas ostu palielināsies». Viņš sola: «Jaunais terminālis būs atbilstošs visām Eiropas normām, vides, drošības un sanitārajām prasībām,» un norāda, ka arī citās ostās, piemēram, Roterdamā, tiek uzglabāti līdzīgi apjomi.
Galvenā atšķirība ir tā, ka ASV minerālmēslus ražoja, nevis uzglabāja, uz to sēdē norādīja Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova, skaidrojot, ka pēdējos piecdesmit gados ar minerālmēslu uzglabāšanu saistītas divas avārijas un abas nozīmīgu pārkāpumu dēļ.
To, ka amonija nitrāts ir sprādzienbīstama viela, Dienai norādīja arī RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes asociētais profesors Modris Drille, vienlaikus viņš skaidro: «Ja ievēro visas tehnoloģijas prasības, tad viela nav bīstama,» bet savienojumā ar citām, kuras «izraisa bīstamas reakcijas, var notikt sprādziens», kura sekas var būt «postījumi ne tikai metru, bet pat puskilometra, kilometra apkārtnē».
Savukārt I. Koļegova skaidro, ka šie minerālmēsli, kuri tiks uzglabāti, «ir speciāli apstrādāti, lai to blīvums būtu tāds, kas nepieļautu sprādzienbīstamību». Lai notiktu eksplozija, vajadzētu zem kupola esošajā noliktavā, kurā uzkrāj šos minerālmēslus, «atvest cisternu ar dīzeļdegvielu, samaisīt kopā, tad pielikt klāt detonatoru un uzspert to visu gaisā», taču viņa piebilst, ka šādu darbību veikšanai būtu vispirms jātiek brīvostas, tad termināļa teritorijā, kur apsardze pārbauda personas un kravas, un «ir jābūt ļoti augstam terorisma līmenim», lai to izdarītu.
Mežaparka attīstības biedrība ir iesniegusi pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā ar vēlmi panākt, lai uzņēmumam izsniegtā būvatļauja tiktu atzīta par prettiesisku un atcelta. Nākammēnes varētu būt zināms spriedums šajā lietā. VARAM izvērtēs arī uzņēmumam izsniegto piesārņojošās darbības atļauju, kas varētu tikt precizēta, taču «nav pamata domāt, ka tas varētu beigties ar to, ka vispār uzņēmumam aizliegtu darbu», uzskata VARAM parlamentārais sekretārs Einārs Cilinskis, norādot, ka pamatlēmums par šo objektu jau ir pieņemts Ietekmes uz vidi novērtējuma procesā.