Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs pēc šā gada pirmā ceturkšņa ziņoja, ka gada laikā visvairāk cena augusi dārzeņiem (par 49-159%) un pienam (par 36%). No Baltijas valstīm lielākais pārtikas cenu kāpums bijis Lietuvā, taču Viļņā joprojām iepirkties ir vislētāk, bet Rīgā - visdārgāk.
«Lietuvā mūsu produkcija maksā vismaz par 20 procentiem lētāk nekā Latvijā,» stāsta Dimdiņu pārstāvis Guntars Šube. Iepirkumu cenas un līdz ar to arī cenas veikalos gan Dimdiņu, gan Skrīveru saldumu produkcijai, kuru viņš arī izplata, Latvijā un Igaunijā ir līdzīgas, bet Lietuvā - zemākas. To galvenokārt nosaka asāki konkurences apstākļi Lietuvā. Guntars atklāj, ka kopumā dārzeņu cenas turpina pieaugt, arī saldumu cenas lēnām ceļas līdz ar cukura cenām pasaulē. Par spīti globālajam dārzeņu cenu pieaugumam, Baltijā šovasar tās kritušās slēgtās robežas uz Krieviju dēļ, bet tas varētu būt īslaicīgi.
Olu cenas Baltijā ir līdzīgas, jo tirgi ir mazi, nav ierobežojumu un produktu aprite ir ātra, uzskata Balticovo valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs. Līdzīgas cenas ir arī miltu un to izstrādājumu produkcijai. «Tas, ka Latvijā miltiem un miltu produktiem cenas ir nedaudz zemākas, skaidrojams ar lielāku konkurenci un aktīvām mārketinga aktivitātēm, saka Rīgas dzirnavnieka ģenerāldirektors Sandis Jansons. «Graudu cena maz atkarīga no ražas, bet no naudas plūsmas - ja pasaulē graudus iepērk, tad cena ceļas. Arī ASV patlaban naudu iegulda graudos, bet tas tirgu vēl neiespaido.»
Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis norāda, ka cenas ietekmē arī pievienotās vērtības nodokļa atšķirības un akcīzes nodoklis precēm, piemēram, kafijai, kāda citās valstīs nav. Jāņem vērā arī augstākie darbaspēka nodokļi Baltijā. Taču cenu atšķirības viņš komentēt atsakās, tikai norāda, ka vienā vietā garšo cietais siers, bet otrā - mīkstais, kas arī maina cenu atkarībā no pieprasījuma. Taču, ja skatās uz preču grupu kopumā, atšķirība starp valstīm ir neliela, uzskata N. Krūzītis.