Valdībai vēl jālemj
U. Augulis ir apliecinājis, ka budžeta konsolidācijas ietvaros naudu tomēr neatņems pasažieru autopārvadājumiem, bet atradīs iespējas taupīt uz dzelzceļa infrastruktūras atjaunošanas rēķina. Otrdien to lēmumā nostiprinājusi arī valdība. Pārvadātāji to sauc par labu ziņu, tomēr nomierināsies tikai tad, kad Saeima būs pieņēmusi solītās izmaiņas likumos, kas ļauj samazināt finansējumu dzelzceļa infrastruktūrai. «Iepriekš valdības lēmums tika pieņemts, ministram promesot. Ja U. Augulis ir atradis iespēju šo kļūdu labot, tā ir laba ziņa, bet citas problēmas joprojām nav atrisinātas,» norāda LPPA prezidents Pēteris Salkazanovs. Pamazām gan pie varas esošie sākot saprast, ka sarkanās līnijas ir sasniegtas un vairāk iespēju «griezt» finansējumu nav. Tā kā ministrs ir solījis samazinājumu atrast citur, šobrīd nav pamata uztraukumam, izteicās Autotransporta direkcijas preses sekretāre Sandra Maļuha. Satiksmes ministrija (SM) pauž sarūgtinājumu par pasažieru pārvadātāju vēlmi protestēt, it īpaši laikā, kad ministrija ir nākusi pretī pārvadātājiem un meklē risinājumu, lai papildus nepieciešamā konsolidācija trīs miljonu latu apmērā neietekmētu sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzējus, norādīja SM sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Svikliņa. Tāpat 16. marta tikšanās laikā satiksmes ministrs U. Augulis un LPPA prezidents P. Salkazanovs vienojās kopīgi turpināt darbu pie pasažieru pārvadājumu sistēmas sakārtošanas, piemēram, pārskatot tos vilcienu un autobusu maršrutus, kas brauc paralēli vienā maršrutā, vienlaikus vai ar mazu laika intervālu, ieviešot vienoto biļešu tirdzniecības sistēmu un meklējot risinājumus, lai piesaistītu vairāk pasažierus.
Taču joprojām trūkst sociālā spilvena nodrošināšanai nepieciešamo 2,2 miljonu latu, tādējādi šobrīd ir apdraudēta invalīdu pārvadāšana bez maksas. Taču likums nosaka, ka invalīdu pārvadājumi ir jānodrošina, un politiķi noteikti neatļausies šo normu pārkāpt, uzskata S. Maļuha. «Pašvaldību savienība un valdība domstarpību protokolā ir fiksējušas šo situāciju, un ir saņemts solījums, ka pēc otrā ceturkšņa rezultātiem finansējumu varētu pārskatīt, izmantojot budžeta līdzekļus neparedzētiem gadījumiem. Šobrīd par šiem 2,2 miljoniem nav risinājuma,» uzsver P. Salkazanovs.
Nākotne drūma
Autopārvadātāji, akcijas laikā samazinot reisu skaitu, modelēs situāciju, kas notiks, ja līdzekļus samazinās. Katrs uzņēmums ir izvēlējies konkrētus reisus, kas ir salīdzinoši nerentabli un no kuriem atteiktos pirmām kārtām, ja būtu tāda Autotransporta direkcijas prasība. «Ja būtu samazināts finansējums, nāktos reisus samazināt vēl vairāk. Šis bizness ir ļoti regulēts no valsts, kas dod naudu un diktē noteikumus. Tagad noteikumus patur spēkā, bet naudu nedod,» situāciju raksturo SIA VTU-Valmiera valdes priekšsēdētājs, kādreizējais ministrs un deputāts Oskars Spurdziņš, kura vadītais uzņēmums 24. martā neveiks ap 60 reisu. Pieaug pārvadājumu izmaksas gan degvielas cenu pieauguma dēļ, gan tāpēc, ka jāievēro ES prasības pārvadājumu kvalitātei, kam uzņēmums tērē savus līdzekļus. «Biļešu cenas nosaka Autotransporta direkcija. Ja mainās spēles noteikumi, tad jāievieš brīvās komerccenas, bet cilvēkiem nav naudas. Šis gads nav tik sāpīgs, jo laikus rēķinājāmies, ka līdzekļu samazinājums būs. Ļoti satrauc 2012. gads, kad paredzēts atteikties no sociālā spilvena pavisam. Mēs esam uz tās robežas, kur vairs nav, ko samazināt. Šoferiem algas ir jāmaksā, un administratīvie izdevumi ir tikai 6% no uzņēmuma budžeta. Lauku cilvēkiem ir jātiek uz darbu, pie ārsta, mēs nevaram atteikties no reisiem, kuru piepildījums ir neliels,» uzsver O. Spurdziņš. Uzņēmumi jau šobrīd cieš zaudējumus, kurus kompensēs pēc gada bilances apstiprināšanas nākamā gada maijā, un līdz tam laikam uzņēmumiem jāņem kredītlīnija bankā. Ja ir citas kredītsaistības, ar kredītlīnijas saņemšanu var būt problēmas, norāda P. Salkazanovs. 2012. gada finansējums ir apdraudēts, jo sociālajam spilvenam vajadzīgi 10,8 miljoni latu, bet plānots ir nepiešķirt neko. «Tā būs katastrofa nozarei,» spriež P. Salkazanovs. Skaidrība par nākamā gada budžeta aprisēm varētu būt pēc Lieldienām, kad valdība būs vienojusies ar starptautiskajiem aizdevējiem par 2012. gada budžeta prognozēm.