Šodien pie lasītājiem nonāks izdevuma īpašais numurs, kas veltīts 2015. gada 7. janvāra uzbrukumā nogalinātajiem Charlie Hebdo darbiniekiem, kuru vidū bija vadošie žurnālisti. Uz tā vāka attēlots bārdains un acis izvalbījis «dievs», kura uzsvārcis ir aptraipīts ar asinīm, bet uz pleciem uzmests automāts. «Gadu vēlāk: slepkava joprojām brīvībā» - vēsta uzraksts pie karikatūras.
Ar provokatīvo vāka ilustrāciju, kas traģēdijā vaino reliģiju un izraisījusi Francijas reliģisko līderu sašutumu, izdevuma redakcija vēlējusies apliecināt, ka tikai pirms 12 mēnešiem notikušais dziļi traumatiskais slaktiņš nav spējis nogalināt Charlie Hebdo pamatmisiju - aizstāvēt izteiksmes brīvību, pat ja tā kādam kādreiz ir neērta un nepatīkama.
Teroristu mērķis
Vairāk nekā 30 gadu iznākošais liberālais satīras izdevums par islāma teroristu mērķi kļuva 2006. gadā, pēc tam, kad publicēja karikatūras, kurās bija attēlots musulmaņu pravietis Muhameds. 2011. gadā Charlie Hebdo redakcijai Parīzē notika uzbrukums ar degbumbām, kā rezultātā izdevuma darbiniekiem nācās pārvākties uz citām telpām.
Laikraksta žurnālisti vairākkārt ir saņēmuši nāves draudus, bet neviens nevarēja iedomāties, ka Charlie Hebdo redakcija pieredzēs to, kas notika pērn 7. janvārī, kad divi bruņoti islāma radikāļi - brāļi Saīds un Šerifs Kuaši - iebruka izdevuma birojā un aukstasinīgi nogalināja astoņus žurnālistus, kuru vidū bija arī galvenais redaktors Stefans Šarbonē, dēvēts par Šarbu.
Uzbrukuma laikā brāļi Kuaši noslepkavoja vēl četrus cilvēkus, bet paši zaudēja dzīvību divas dienas vēlāk, kad viņus ārpus Parīzes ielenca vairāki simti policistu.
Uzbrukums Charlie Hebdo šokēja ne tikai Franciju, kur ir senas satīras tradīcijas, bet visu demokrātisko pasauli. Laikraksta nākamais numurs, ko veidoja uzbrukumā izdzīvojušie žurnālisti, iznāca 7,5 miljonos eksemplāru, kas ir prātam neaptverami, ņemot vērā, ka līdz tam izdevuma tirāža bija zem 30 tūkstošiem.
Sociālajos tīklos par vienu no visbiežāk izmantotajiem tēmturiem pagājušajā gadā kļuva #JeSuisCharlie (#EsEsmuŠarlī), kas tika izmantots, lai izrādītu solidaritāti janvārī un arī novembrī Parīzē notikušo terora aktu upuriem.
Slavē sekulārismu
Charlie Hebdo speciālizdevums iznāks miljonu lielā tirāžā. Tajā līdzās pašreizējo karikatūristu darbiem publicētas arī Šarba un citu 7. janvāra uzbrukumā nogalināto mākslinieku ilustrācijas.
Tajā iekļauti arī īpaši veltījumi no Francijas kultūras ministres Flēras Pelerēnas un tādām pazīstamām aktrisēm kā Šarlote Geinsbūra, Žiljeta Binoša un Izabella Adžanī, vēsta laikraksts Le Monde.
Speciālizdevumā lasāma arī emocionāla Charlie Hebdo galvenā redaktora Lorāna Suriso sleja, kurā viņš aizstāv sekulārismu un tiesības «smieties par reliģijām».
«Kad Charlie Hebdo 2006. gadā publicēja Muhameda karikatūras, neviens nopietni nedomāja, ka tā sekas būs vardarbība,» raksta L. Suriso, kurš zīmējis speciālizdevuma vāka ilustrāciju. «Mūsu acīs Francija bija sekulārisma sala, kur varēja jokoties, zīmēt, smieties, neraizējoties par dogmām vai fanātiķiem.»
Ironizējot par fanātiķiem, kuriem esot «izskalotas smadzenes», viņš uzsver, ka «ateistu un sekulāru cilvēku pārliecība var gāzt vairāk kalnu nekā reliģiska ticība.»
Izdevuma veidotāju lēmums vainot reliģiju pērn notikušajā uzbrukumā izpelnījies Francijas konservatīvo nosodījumu.
«[Reliģijas apsūdzēšana] kļūst par [Charlie Hebdo] apsēstību,» šonedēļ tviterī rakstīja Kristīgo demokrātu partijas vadītāja Kristīne Butēna. «Šī traģēdija ir pelnījusi ko atbilstošāku.»
Francijas Musulmaņu padomes prezidents Anuārs Kbibešs uzskata, ka karikatūra sūta aplamu vēstījumu. «Mums ir nepieciešamas samierināšanas un saticības zīmes,» viņš sacīja avīzei Le Parisien. «Šī karikatūra nepalīdz laikā, kad mums ir jāstāv plecu pie pleca. Mūsu uzdevums ir savest kopā visu ticību ļaudis.» Viņš piebilda, ka vienlīdz svarīgi ir cienīt cilvēku ticību un vārda brīvību.
Atklāj piemiņas plāksnes
Francijas prezidents Fransuā Olands, klātesot premjerministram Manuelam Valam un Prīzes mēram Annei Idalgo, otrdien pie ēkas, kur kādreiz atradās Charlie Hebdo redakcija, atklāja piemiņas plāksni, uz kuras izlasāmi 2015. gada 7. janvāra uzbrukumā nogalināto vārdi.
Ceturtdien, uzbrukuma gadadienā, F. Olands teiks uzrunu Francijas policijas galvenās pārvaldes pagalmā Parīzē. Pasākuma laikā viņš pieminēs trīs policistus, kas zaudēja dzīvību pērn no 7. līdz 9. janvārim, kad brāļi Kuaši un vēl viens islāma radikālis - Amedī Kulibalī - sarīkoja uzbrukumus Parīzē un tās apkaimē. Viņš arī godinās likumsargus, kas piedalījās teroristu notveršanā.