Igaunijā arī izskan atsevišķi viedokļi par šādu aizliegumu nepieciešamību. Bet šādam aizliegumam ir divi aspekti - tehniskais un politiskais. Ja runājam par tehnisko pusi, tas it kā ir samērā viegli izdarāms attiecībā uz kabeļtelevīzijām - vienkārši izslēdz šo kanālu, un viss. Tajā pašā laikā visi šie aizliegtie kanāli ir redzami internetā, kas ir pieejams absolūti lielākajai mājsaimniecību daļai. Šie kanāli bez mazākajiem ierobežojumiem ir redzami arī visiem satelīttelevīzijas skatītājiem. Savukārt no politiskā viedokļa demokrātiskā valstī, kurā valda likuma vara, visus šādus lēmumus var apstrīdēt tiesā, tas šajā gadījumā, visticamāk, arī notiks. Tādā gadījumā Igaunijas tiesai būs jāaizstāv lēmums par informācijas izplatīšanas ierobežošanu; tas varētu būt saprotami, tomēr neizskatītos labi, jo mums ir jāaizstāv sabiedrība, kurā vārda brīvība netiek ierobežota. Pēdējā institūcija, kas vēlējās aizliegt kādu televīzijas kanālu, bija Igaunijas Komunistiskā partija, kas pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados vēlējās aizliegt Somijas TV kanālu retranslāciju. Šādi aizliegumi neizskatās labi un nav pareizi.
Mūsu mediju uzraugs gan norāda, ka aizlieguma pamatā ir TV kanāla Rossija RTR izdarītie likuma pārkāpumi.
Es nekādā ziņā nevēlos noliegt, ka šādi likuma pārkāpumi ir bijuši. Taču translācijas aizliegums nav īpaši proaktīvs problēmas risinājums.
Vai, jūsuprāt, Krievijas propagandas mazināšanai ir jāmeklē citi risinājumi?
Noteikti. Ir jābūt aktīviem pretpasākumiem. Es jau rakstīju Igaunijas avīzē Postimees, ka ir jāveido kanāls krievu valodā krievvalodīgajai auditorijai, kuru finansētu Eiropas Savienība (ES). Pat ja visas trīs Baltijas valstis apvienotos un vēlētos radīt kopēju kanālu krievu valodā, tas būtu pārāk dārgs projekts, kuru mēs finansiāli nevarētu atļauties. Tāpēc tas ir jāfinansē visai ES. Lai krievvalodīgā auditorija no pierastās Krievijas TV kanālu skatīšanās pārslēgtos uz pavisam kaut ko citu, jaunu, tam ir jābūt ļoti labā līmenī, ar kvalitatīvu izklaides sadaļu un objektīvām ziņām. Tas ir dārgi, taču ES līmenī tā būtu saprātīga summa. Kanāls būtu redzams Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un, iespējams, arī Somijā, Vācijā un citās valstīs, kurās ir pietiekami liela krievvalodīgās auditorijas daļa. Šāds kanāls palielinātu ES maigo varu, vēstītu par eiropeiskām vērtībām un būtu nozīmīga austrumu partnerības sastāvdaļa. Baltijas valstis šādam kanālam piedāvātu lokācijas vietu, kā arī spēcīgu žurnālistu komandu. Nav noslēpums, ka Krievijā paliek arvien mazāk no cenzūras brīvu masu mediju, tāpēc daudzi labi žurnālisti zaudē darbu. Šie profesionāļi noteikti būtu jāpiesaista jaunā kanāla satura veidošanā. Domāju, tā būtu cieņpilnas alternatīvas radīšana tiem mūsu līdzpilsoņiem, kuri nerunā ne latviski, ne lietuviski, ne igauniski.
Kāda, jūsuprāt, būs Eiropas Komisijas (EK) reakcija uz šādu iniciatīvu?
Man ir neoficiāla informācija, ka EK šādu iniciatīvu no mums sagaida un varētu to atbalstīt. Kanāls varētu saukties Golos Jevropi (Eiropas balss), un tā būtu īsti eiropeiska rīcība.