Brīnīšanās par dienas un nakts mīšanos var likties jocīga, un tikpat jocīga izklausās Vienotības līdera Piebalga brīnīšanās par partijas reitinga kritumu augustā līdz 4,2 procentiem. Viņam esot to grūti analizēt. Nabadziņš. Varbūt bijušais eirokomisārs varētu sakoncentrēties intelektuālai piepūlei ar pretēju jautājumu - kas ir darīts, lai reitings neslīdētu lejup?
Viss tiekot darīts pareizi, aizvadītajā nedēļā intervijā sabiedriskajai televīzijai saka Piebalgs. Esot, piemēram, likvidētas iekšējās nesaskaņas partijā. Izrādās, vēlētājiem ir jābūt pateicīgiem par to vien, ka Vienotības biedri vairs savstarpēji neplēšoties. Apbrīnojama loģika. Vadoties pēc tādas, vecākiem ir jādod pusaudzim bagātīga kabatas nauda par to, ka viņu par ālēšanos neaiztur pašvaldības policija. Esot uzlabota sadarbība ar partijas deleģētajiem ministriem. Tas pats. Vēlētājam tātad ir jāraud aizkustinājuma asaras par to vien, ka partija, iespējams, funkcionē kā partija. Piebalgs ir tik birokrātisks savā domāšanā, ka viņš nesaprot elementāru lietu: man kā vēlētājam nav svarīgi, cik bieži un ilgi viņš «saskaņo pozīcijas» ar ministriem. Man ir svarīgi, kādas ir šīs pozīcijas. Piebalga skaidrojumā par tādām jāuzskata Šadurska veikums izglītībā (lai būtu), Koļegovas nekļūšana par VID vadītāju (pieņemsim), kā arī nostāja «budžeta jautājumos» (par ko, lūdzu, ir konkrēti runa?). Vai nav par maz? Un ko personīgi Piebalgs ir visus šos mēnešus darījis?
Saērcinātais tonis saistīts ar to, ka Vienotības aiziešana pa skuju taku Latvijas iekšpolitisko faunu un floru neuzlabos, turklāt, šādā garā turpinot, tikai pati partija būs pie tā vainīga.
Ko te var ieteikt? Vienotībai ir jāsaprot, ka tās ministri partijas reitingu, žargonā sakot, neizvilks. Ne tāpēc, ka viņi būtu dumjāki vai nejaukāki par kolēģiem. Problēma ir tā, ka savā komunikācijā ar sabiedrību viņi, izņemot Šadurski, ir vienkārši neizteiksmīgi, kā dažkārt saka, nekādi. Tas nav pārmetums, jo cilvēki ir dažādi, bet tas nemazina problēmu. Līdz ar to partijai ir jāmeklē kaut cik spilgti pārstāvji, kuri turklāt nerada iespaidu par atrautību no cilvēku vairākuma pasaules izjūtas, - vai nu Saeimas frakcijā, vai starp biedriem novados, ne man spriest. Turklāt no ministriem objektīvi nevar prasīt, lai viņi piedāvātu idejas, kas neattiecas uz pašu jomu. Par vārdu salikumu «valdība - komanda» par vīpsnāt, tomēr būtu riskanti, ja, piemēram, Reirs sāktu apbērt ar ieteikumiem Reiznieci-Ozolu vai Ašeradens - Gerhardu. Toties nekas netraucē to darīt, piemēram, Smiltēnam vai Rozenbergam. Šobrīd ir sajūta, ka Vienotības vadība par partijas dzīvelīguma pierādījumu uzskata kritisku piezīmju izteikšanu koalīcijas partneriem. Tas noder, bet ar to ir par maz, jo, ja pārmetums ir pamatots, partijai agrāk simpatizējošie tāpat saprot, kas noticis nepareizi. Šie cilvēki gaida priekšlikumus, kā ir pareizi.
Protams, var teikt, ka vasara (atvaļinājumu laiks) nav korekts kritērijs, lai novērtētu reitingu. Tomēr, ja Vienotība vēlas ne tikai atgriezties līmenī «virs 5%», bet sasniegt Piebalga deklarēto 10% slieksni, tai jāstrādā citādi.