Lai tie, kas bez grēka, met akmeni pirmie. Andris to izturēs. Cilvēks. Ar trūkumiem. Ar milzīgu gribu. Grūtupa biogrāfiju vajadzētu mācīt skolās kā latvieša veiksmes stāstu. Atkarības un nelabvēlīgā vide viņu varēja aizraut jau jaunībā. Andris izrāvās un pacēlās. Uzvarēja sevi. Arī aizgāja Andris Grūtups neuzvarēts, lai gan slimība viņu mocīja ilgi.
Advokāts un jurists. Publicists, vēsturnieks un rakstnieks. Latvijas likumdošanas atjaunotājs. Milzīga autoritāte jurisprudencē. Deviņdesmitajos gados ietekmīgākais advokāts Latvijā.
Cilvēks, kas mīl un cieš. Un nenormāli daudz strādā. Pēdējie slavenie Grūtupa darbi ir uzrakstīti, kad viņš jau ir smagi slims, lai gan sabiedrība to nezina. Pat slims viņš spēj izdarīt vairāk nekā daudzi veseli. Raksturs.
Smags raksturs. Tikai ar tādu raksturu latvietis savā zemē var nostāties taisni. Kā līdzīgs ar līdzīgu spiest roku krievam un ebrejam. Tikt cienīts. Īstens latvietis. Ar latviešu, krievu un lietuviešu asinīm.
Dzimis 1949. gada 5. maijā Dobelē. Miris 2014. gada 15. jūnijā Rīgā. Pieminekli uzcēlis sev pats. Pirms nāves. Tā ir domāšana uz priekšu.
Pirms nāves Andris Grūtups draugiem un paziņām dāvāja grāmatu par sevi. Neparasti atklātu un tiešu. Savu sirdi. Šo grāmatu Andris nevēlējās tirgot. Tikai dāvināt. Arī man bija liels gods to saņemt no Andra Grūtupa rokām - mūsu sarunas atcerēšos vienmēr. Katarse ir grāmatas nosaukums.
Katarse ir attīrīšanās. To tas nozīmē sengrieķu valodā. Kad viens pēc otra krīt liekais. Paliek serde. Kaila cilvēka dvēsele un gars.
Dzīvs, domājošs cilvēks. Tāds bija Andris Grūtups. Un tādiem viņš mācīja būt mums. Domāt pašiem. Būt dzīviem un atšķirties no zombijiem, kuriem savu domu vairs nav. Vien aizgūtas patiesības. Importētas.
Varbūt tāpēc viņš bija tik nepieņemams. Ka nepieņēma gatavas patiesības. Un rādīja citiem paraugu tās nepieņemt. Andris Grūtups rekonstruēja pasauli no avotiem un savām domām.
Viņš meklēja sevi. Viņš radīja sevi. Cilvēku. Ar darbiem un uzvarām tiesās, ar meklējumiem un grāmatām Andris Grūtups kaldināja sevi un savu dzīvi. Un tagad tā ir tāda, kā ir. Ne katram vērtēt. Dievs vērtēs.
Ar cieņu,
Sandris Točs