Skolēnu dziesmu un deju svētkos kopumā piedalīsies 37 000 skolēnu, svētkiem patlaban jau gatavojas 130 000 skolēnu. Svētku budžetam valsts atvēlējusi 4,2 miljonus eiro, un Rīga to laikā būs krāšņa Latvijas bērnu galvaspilsēta, pavēstīja Valsts izglītības satura centra direktora pienākumu izpildītāja Agra Bērziņa, viņa gan piebilda, ka vidusskolēnu dalībnieku skaits būs rekordmazs, iemesls ir demogrāfiskā bedre 12. klašu grupā. Svētku dalībniekus izziņos nākamā gada 20. maijā pēc izvērtējošās atsijāšanas kolektīvu skatēs.
Jau ir apstiprināti visu svētku notikumu mākslinieciskie vadītāji. Tradicionāli galvenās svētku kulminācijas norises būs tautas deju lielkoncerts, kam dots nosaukums Līdz varavīksnei tikt (četri koncerti Daugavas stadionā 10. un 11. jūlijā), dalībnieku svētku gājiens (no Vecrīgas līdz Dailes teātrim) un Noslēguma koncerts Mežaparka estrādē (12. jūlijā), kur, kā uzsvēra svētku mākslinieciskās padomes priekšsēdētājs komponists Raimonds Pauls, «šoreiz domāts par to, lai arī diriģentu vidū parādās gados jauni diriģenti». Šī koncerta mākslinieciskā koncepcija ir jauno diriģentu Ginta Ceplenieka un Edgara Vītola rokās. Koncerta repertuārā viņi, pēc E. Vītola teiktā, centušies rast līdzsvaru starp visiem pazīstamām un mīļām dziesmām un jauniem, mūsdienīgiem skaņdarbiem. E. Vītols atklāja, ka noslēguma koncertā skanēs arī grupas The Sound Poets dziesma Kalniem pāri un Renāra Kaupera Mana dziesma. «Koncertā izdziedāsim gan jauniešu savstarpējās attiecības, gan arī tēvzemes mīlestību,» stāstīja E. Vītols. R. Pauls norādīja, ka, veidojot Noslēguma koncertu, ņemtas vērā iepriekš pieļautās kļūdas - lai koncerta ilgums nepārsniegtu divarpus stundu. Lai to panāktu, kopkoris atradīsies uz estrādes visu laiku un nenotiks nekādas koru pārkārtošanās. Deju lieluzveduma Līdz varavīksnei tikt režisore Inga Cipe atklāja, ka pēc ilgāka pārtraukuma svētkos atkal piedalīsies arī pirmskolnieki. Svētkiem, kuriem par 670 000 eiro tiks sagādāts jauns grīdas segums, gatavojas jau 1250 kolektīvu visā Latvijā, un lieluzvedumā kopumā piedalīsies 15 500 dejotāju. Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsala būs skatāms mūsdienu deju lielkoncerts (publiskais ģenerālmēģinājums 6. jūlijā un divi koncerti 7. jūlijā). Plānots arī tautas mūzikas koncerts (koncertzālē Rīga 8. jūlijā), bērnu un jauniešu simfonisko orķestru koncerts Lielajā ģildē (6. jūlijā) pūtēju orķestru koncerts (izstāžu zālē Ķīpsala 9. jūlijā) un defilē programma pie Brīvības pieminekļa (10. jūlijā), koru un pūtēju orķestru mākslas pulciņu izstāde Rakstu darbi Dzelzceļa vēstures muzejā, tautas deju kolektīvu laureātu koncerts Latvijas Nacionālajā teātrī, koru un pūtēju orķestru konkursu fināli un citi pasākumi.
Pirmo reizi Skolēnu dziesmu un deju svētku vēsturē notiks kokļu mūzikas koncerts un pirmoreiz gatavojas piedalīties latviešu diasporas kolektīvi. Svētku duna Rīgā sāksies jau pirms 8. jūlija vakarā 11. novembra krastmalā paredzētā atklāšanas pasākuma - kā pirmais 5. jūlijā Rīgas Sv. Pētera baznīcā notiks Garīgās mūzikas koncerts, kura mākslinieciskie vadītāji ir diriģents Māris Sirmais un komponists Ēriks Ešenvalds, režisore - Margo Zālīte. Biļetes uz XI Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku notikumiem sāks pārdot nākamā gada aprīļa beigās. Daļa pasākumu, kā arvien, būs pieejama bez maksas.