Centrāltirgus pārstāvis Ivars Jakovels Dienai teic, ka tirgotāji pagaidām vēl nav pauduši bažas par iespējamo Polijas dārzeņu konkurences palielināšanos. Visticamāk, tāpēc, ka ziņa par Krievijas sankcijām pret šo valsti, aizliedzot augļu un dārzeņu importu no 1. augusta, pienākusi nesen. I. Jakovels uzskata, ka tirgū jebkurā gadījumā paliks arī pašmāju produkti, jautājums gan esot par to, kādas būs proporcijas.
«Ir pircēji, kas, patriotisku jūtu vadīti, vienmēr izvēlēsies Latvijas produktus, par sekundārām uzskatot kvalitatīvās īpašības. Šeit jāpiebilst, ka reizēm pašmāju produkti ir nekvalitatīvāki par importa produktiem. Pēdējā laikā esam novērojuši, ka cilvēki arvien vairāk sāk pievērst uzmanību preces kvalitātei un cenai, izcelsmes faktors pakāpeniski zaudē savu nozīmi. Turklāt nacionālajam produktam ir diezgan augsta cena,» norāda I. Jakovels.
Kaut gan augstā cenā ir skaidrojama ar mazajiem apjomiem, Latvijas Tirgu savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Šmite gan oponē izteikumiem par kvalitāti. Viņa saka, ka Polijas dārzeņi ir vērsti uz garāku loģistikas ķēdi, tiem izmanto vairāk pesticīdu, lai produkcija ilgāk spētu saglabāties.
Polijas trumpis ir garās vasaras. Kad Latvijā sezona jau beigusies, tur tā vēl turpinās. «Garās vasaras dēļ Polija arī spēj piedāvāt tādu produkciju, kas mūsu zemniekiem nav,» teic A. Šmite, aicinot atbalstīt vietējos ražotājus. «Nevar viennozīmīgi teikt, ka cenu samazināšanās dēļ mēs automātiski esam ieguvēji. Jebkuras lētas produkcijas pieplūdums un apjoma palielināšanās varētu ietekmēt vietējo zemnieku produkcijas konkurētspēju. Valsts ekonomika ir savstarpēji saistīta un svarīgi, ka mēs naudu atstājam savā valstī.»
Lielveikali atbalstīs
Nozares pārstāvji tikušies ar lielo veikalu tīklu vadītājiem. Ir panākta vienošanās, ka lielveikali arī turpmāk centīsies nodrošināt patērētājus ar Latvijā audzētiem dārzeņiem un augļiem.
Lielveikalu tīkla Maxima preses sekretārs Jānis Beseris Dienai teic, ka dārzeņu sezonas laikā Maxima cenšas likt uzsvaru uz vietējiem dārzeņiem. Uzņēmums vēl nav pētījis, kā gaidāmais konkurences pieaugums varētu ietekmēt tirdzniecības apjomus. «Tagad vēl nekādu izmaiņu nav. Lēmums ir tikko pieņemts, un ir pārāk agri spriest par to, kādu ietekmi tas atstās. Tajā pašā laikā mēs lieliski redzam, ka pircēji ir iecienījuši Latvijas dārzeņus,» teic. J. Beseris.
Arī Rimi Latvia sola turpināt atbalstīt vietējos ražotājus, tomēr uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais atzīst, ka konkrētas produkcijas izvēle ir pašu pircēju rokās: «Ja kaimiņu produkcija būs plaši pārstāvēta un pieprasīta Latvijas tirgū, iespējams, arī mums tā būs jāiekļauj sortimentā. Mēs vienmēr esam atbalstījuši vietējos ražotājus un turpināsim to darīt arī turpmāk, īstenojot dažāda veida iniciatīvas un sadarbības projektus, un, protams, aicināsim arī mūsu pircējus savos pirkumos likt pašmāju produkciju.» Atšķirībā no Centrāltirgus Rimi lielveikalos cilvēki tomēr arvien biežāk pērk Latvijā ražotus produktus, jo tos uzskata par dabīgākiem un veselīgākiem. Pēdējos 12 mēnešos Polijas dārzeņu importa apjomi Rimi veikalos nav pārsnieguši 5%. V. Turlais norāda, ka pagaidām signāli par iespējamo Polijas dārzeņu pieplūdumu nav saņemti.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) Dienai pauda gandarījumu par lielveikalu attieksmi: «To attieksme ir ļoti svarīga. Ir panākta vienošanās, ka pašmāju dārzeņus veikali no plauktiem neizliks, pat ja cena būs augstāka nekā no Polijas vai Ukrainas ievestajiem. Protams, mēs runājam par samērīgām cenu atšķirībām.»
Baidās bankrotēt
Kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa raidījumam 900 sekundes uzsvēra, ka Krievijas noteiktais aizliegums Polijas dārzeņu importam Latvijas ražotājiem draud ar bankrotu un tirgus sabrukšanu. Viņa pauda bažas, ka Latvijā masveidā varētu ieplūst zemas kvalitātes produkcija.
Latvijas Tirgu savienības valdes priekšsēdētāja Aiga Šmite Dienai gan noraidīja šādu iespēju, sakot, ka mūsu tirgus darbojas pēc Eiropas Savienības standartiem un jebkurai importa produkcijai jāatbilst noteiktām prasībām. Tiesa gan, atbildīgajām iestādēm būs jāveic intensīvāki kontroles pasākumi.
Tajā pašā laikā arī J. Dūklavs nenoliedza apgalvojumu, ka kāds no ražotājiem varētu bankrotēt. To, ka situācija ir satraucoša, iepriekš aģentūrai LETA apstiprinājusi arī Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe.
Viņa sacīja, ka poļi ļoti labi māk tirgoties. Tā kā dārzeņi ir jāpārdod ātri, šādai prasmei ir liela nozīme. «Tas nozīmē, ka tiks atrasts abām pusēm labākais risinājums un apmierinātas būs gan veikalu ķēdes, gan piegādātāji. Diemžēl pastāv liels risks, ka visa iznākumā no veikaliem tiks izspiesti vietējie ražotāji, kuriem pieaugošā pašizmaksa jau tā ar grūtībām ļauj konkurēt ar lētāko masveida preci no Polijas,» viņa sacīja.