Pirms pāris gadiem pieteicies par palīgu Latvijas junioru U-20 izlasei pasaules čempionātā Kanādas pilsētā Kalgari. Ja toreiz kāds tev būtu teicis, ka 2013. gada pasaules čempionātā Latvijas izlasē būsi galvenā trenera Teda Nolana palīgs, vai noticētu tam?
Nē, protams, atbildētu tam cilvēkam: «tu galīgi traks esi» vai kaut ko tamlīdzīgu. No otras puses, Teds Nolans ir stāstījis, kā viņš no apakšas ir ticis uz augšu, un to pašu pastāstīs daudzi NHL spēlētāji, kuriem veiksmīgi ir attīstījusies karjera. Svarīgi ir ar savu darbu iepatikties kādam cilvēkam, jo tad viņš tev dos vienu iespēju sevi parādīt. To arī ir jācenšas izmantot. Man Teds pirms gada iedeva iespēju strādāt Latvijas izlasē.
Pastāsti, kā kļuvi par U-20 izlases palīgu!
Man uz e-pastu atrakstīja viens draugs kanādietis, kurš bija ģenerālmenedžeris CHL komandā, kad es tur spēlēju. Viņš teica, ka meklējot cilvēku ar valodas zināšanām komandu uzņemšanai. Piezvanīju uz Rīgu Mārim Baldoniekam un pārvaicāju, vai tiešām palīgs ir vajadzīgs. Māris visu man izskaidroja, kur un kas jāraksta. Tā arī es tiku uz Kalgari.
Tur uz vietas jau pieteicies palīdzēt ar spēles momentu video analizēšanu?
Apzināti tas nebija. Man vienmēr ir līdzi dators, kurā ir instalēta šī programma. Jau pēc pārbaudes spēlēm mums sāka dot diskus ar spēļu ierakstiem. U-20 izlases galveno treneri Ēriku Miļunu pazinu vēl no bērnības. Apvaicājos viņam, vai nevajag izgriezt interesantākos momentus. Tā tas ritenis sāka griezties. Tur uz vietas bija arī Teds.
Kur iemācījies šādas prasmes?
Strādājot jauniešu komandā Našvilā, sapazinos ar cilvēkiem, kuri to darīja. Šosezon man paveicās, ka NHL iestājās lokauts, jo Predators treneriem un palīgiem bija daudz brīvā laika. Varēju no viņiem mācīties.
Cik ilgs laiks nepieciešams šāda amata apgūšanai?
Galvenais, ir jājūt spēle. Jebkurš hokeja videooperators to pateiks, ka nevar atnākt no ielas un sākt filmēt. Var perfekti pārzināt datora lietas un filmēšanu, bet, ja neorientējas spēlē un nezina, ko treneris uz ekrāna vēlas redzēt, tad nekas nesanāks.
Amerikā esi beidzis Alabamas augstskolu. Tur iegūtās zināšanas palīdz strādāt?
Mana specializācija nebija datora lietas, taču jebkura skola iemāca domāt un ātrāk saprast, kā kas notiek.
Ko apguvi Alabamā?
Internacionālo biznesu. Turpinu mācīties. Vēl man ir palikusi viena klase, lai iegūtu skolotāja diplomu.
Kur strādāji šosezon?
Trenēju jaunos hokejistus Thunder komandā no 12 līdz 18 gadu vecumam.
Atgriežoties pie Latvijas izlases, kā šogad ir mainījušies pienākumi izlasē, jo tagad jau esi viens no trenera palīgiem?
Es neteiktu, ka mans darbs šogad būtiski atšķirtos no tā, ko darīju iepriekš. Joprojām vispirms piedāvāju samontētus videomateriālus. Teds tikai šopavasar man vairāk pavaicā par sistēmu, kā spēlē pretinieku komandas. Dažreiz pajautā arī, ko es domāju par vienu vai otru spēlētāju.
Kā ir sadalīti treneru pienākumi uz soliņa - kurš spēles laikā atbild par aizsargu, kurš par uzbrucēju darbību?
Teds koriģē uzbrucējus, savukārt Toms (Kūlens - viens no palīgiem) ar Arču (Irbe - treneris konsultants) - aizsargus. Es stāvu vairāk uzbrucēju pusē un Teda teikto nododu tālāk spēlētājiem. Piemēram, man ir jāuzzīmē, lai uz to vietu neslido un tā vairāk nedara.
Tad jau pa pusei pildi arī tulka pienākumus...
Arī tā varētu teikt. Man pašam jau tagad angļu valoda ir viegla, taču zinu, ka daudziem ir grūti, ja angliski runā ātri, turklāt spēles laikā ir liels troksnis, kas vēl vairāk apgrūtina visu pareizi un precīzi uztvert. To es zinu pats no savas spēlētāja pieredzes.
Kopš 17 gadu vecuma esi Amerikā, taču ļoti labi vēl atceries ieliktos hokeja pamatus Latvijā. Kā tu raksturotu, kādu spēles stilu tagad piekopj Latvijas izlase Teda Nolana vadībā - Ziemeļamerikas vai Eiropas?
Manuprāt, ir kaut kas no abiem stiliem. Izteikts Ziemeļamerikas stils tas nav pilnīgi noteikti. Piemēram, Amerikā aizsargs aiz vārtiem nekad ar ripu neapstājas - vai nu uzreiz met ripu gar apmali, vai arī turpina slidojumu. Mums izlasē ir tā saucamais break out, kura laikā aizsargs atvelk ripu atpakaļ un apstājas aiz vārtiem. Ziemeļamerikā tā nekad nedara. Ralfs (izlases jaunpienācējs Freibergs, kurš šosezon spēlēja Amerikas studentu līgā) iesākumā man pārvaicāja, vai tiešām tā ir jādara, jo Amerikā šādās situācijas, žargonā izsakoties, spēlētāju «apēd».
Vai tik nav sanācis tā, ka Nolans ir piemērojies Latvijas spēles manierei, nevis ieviesis Ziemeļamerikas stilu?
Ir jau arī lietas, kuras viņš prasa. Ja ir iespēja, ir jāizdara spiediens pretinieka zonā. To nu gan Teds uzsver, ka pie iespējas ir jāspēlē agresīvi, kas ir raksturīgi Ziemeļamerikas hokejam. Spēlētājiem pašiem ātri jāizšķiras, vai konkrētajā situācija var presingot.
Kāpēc Nolans izvēlējās Miku Indraši pārkvalificēt par centra, bet Andri Džeriņu un Vitāliju Pavlovu par malējiem uzbrucējiem?
Tas nebija apzināts eksperiments. Miks centra pozīcijā labi nospēlēja Čehijā, arī aizsardzībā tiekot galā ar saviem pienākumiem. Tad arī radās pārliecība, ka viņš centrā varētu arī turpināt spēlēt, jo Mikam ir labs augums un gudra galva. Centra uzbrucējs jau ir maiņas smadzenes.
Kādas metodes Nolans lieto spēlētāju uzmundrināšanai?
Ar lamuvārdiem viņš nevēršas spēlētāju virzienā. Spēles laikā viņš var dažreiz uzbļaut tiesnesim, bet spēlētājus cenšas noskaņot, ka nākamreiz būs labāk. Viņš ir pozitīvi noskaņots. Pēc Austrijas spēles viens otrs krievu treneris ģērbtuvēs kaut ko lidinātu pa gaisu. Teds teica, ka vēl viss nav beidzies un ka jāturpina cīnīties.
Kāpēc iesildīšanās laikā Nolans nekad nav uz rezervistu soliņa?
Tā ir Ziemeļamerikas prakse. Tur galvenais treneris neiet skatīt, kā komandas gatavojas, to dara viņa palīgi.
Vai ieraksts «Latvijas galvenā trenera palīgs» nākotnē var mainīt tavu karjeru?
Drīzumā sāksies nopietnākas selekcijas darbs visos līmeņos. Tad arī būs jāskatās, kādi ir varianti.
Cik tālu sniedzas tavas ambīcijas, līdz pašai augšai - strādāt par NHL kluba treneri...
Protams, mērķim ir jābūt visaugstākajam. Reāli izvērtējot, es gribētu tikt par koledžas komandas treneri. To virtuvi es itin labi pārzinu.