Vēl 2009. gadā dzimuši 1,3 bērni uz sievieti reproduktīvā vecumā, taču pērn - 1,1. Apzinoties, ka nepieciešams aktīvi rīkoties, premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) no Labklājības ministrijas pērn pārņēma 19 gadu vecās, iepriekš maz ietekmīgās Demogrāfisko lietu padomes grožus. Padome tagad pulcē daudz plašāku ekspertu loku - dažādu nozaru ministrus, zinātniekus, valsts iestāžu, nevalstisko organizāciju pārstāvjus. Pirmoreiz tā sanāca pērn jūnijā, kopā bijušas piecas sanāksmes. Kopš pērnā gada oktobra strādājošā Saeimas Budžeta un finanšu komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisija tās priekšsēdētāja Imanta Parādnieka (VL-TB/LLNK) vadībā ir kā turpinājums iepriekšējās Saeimas laikā izveidotajai apakškomisijai.
Ārstēs neauglību
Pērn augustā Demogrāfisko lietu padome nosauca prioritātes demogrāfiskās situācijas uzlabošanai. Tie ir četri «bloki»: pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamības nodrošināšana, reproduktīvās veselības atbalsta pasākumi, nekustamā īpašuma nodokļa (NIN) atlaides daudzbērnu ģimenēm, ģimenes valsts pabalsta turpmāka saglabāšana līdzšinējā apmērā. Sēdēs apspriesti arī veselības mācības, bezmaksas skolas grāmatu un darba burtnīcu nodrošināšanas jautājumi.
Padomes darba «sausais atlikums» ir šāds: pirmkārt, tika saglabāts ģimenes valsts pabalsts - astoņi lati -, otrkārt, padome vienojusies, ka tuvāko triju gadu laikā jāpiešķir 1,8 miljoni latu Veselības ministrijas izstrādātajai Mātes un bērna veselības programmai, kurā paredzēta arī neauglības ārstēšana. Galavārds gan vēl būs jāsaka valdībai, lemjot par budžeta grozījumiem. Trešā padomes prioritāte - likumprojekts par NIN atlaidi 50% apmērā daudzbērnu ģimenēm izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Procesā ir arī bērnudārzu pieejamības jautājums - padome izskatījusi darba grupas izstrādātos variantus un vienojusies par labāko, un sola, ka nākamā gada budžetā meklēs 23 miljonus latu bērnudārzu rindu samazināšanai. Procesā ir arī jautājums par bezmaksas mācību grāmatu nodrošināšanu skolēniem un veselības mācības ieviešanu.
Vēlas fondu
Saeimas Demogrāfisko lietu apakškomisijas priekšsēdētājs I. Parādnieks kā vienu no apakškomisijas darba augļiem nosauc neauglības reģistra izveidi - datubāzi jau veidojot. «Mana iniciatīva ir Dzimstības veicināšanas fonda izveide,» saka I. Parādnieks. Piesaistot arī privāto finansējumu, fonds varētu atbalstīt dažādas programmas, piemēram, konsultācijas krīzē nonākušām grūtniecēm. Kad fondu varētu izveidot, skaidri vēl nav zināms. I. Parādnieka plānos ir arī īpaša goda ģimenes karte daudzbērnu ģimenēm. To uzrādot, pienāktos atlaides. Tiesa, šī ideja, kas vēl tālāk nav virzīta, izskanēja apakškomisijā arī iepriekšējās Saeimas laikā. Procesā ir vēl citas iniciatīvas, piemēram, jautājums par iespēju agrāk pensionēties atkarībā no izaudzināto bērnu skaita.
«Svarīgākais ir tas, ka viss velkas un velkas,» saka Leonīds Mucenieks, Daudzbērnu ģimeņu asociācijas vadītājs, kurš darbojas premjera vadītajā padomē. Daudz kas sēdēs «bremzējoties», līdzko nāk apjausma, ka aktivitātei vajadzēs naudu. Vērtīgi priekšlikumi esot bijuši valdības pieņemtajās Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēs 2011.-2017. gadam, kurām joprojām nav gatavs rīcības plāns 2011.-2013. gadam. «Plānam bija jābūt gatavam pirms gada,» atgādina L. Mucenieks. Labi padomes priekšlikumi esot par NIN atlaidēm daudzbērnu ģimenēm un apakškomisijas iecere par pensionēšanās vecuma samazināšanu atkarībā no bērnu skaita.
Jākaļ kā dzelzs
Par Saeimas apakškomisijas darbu L. Mucenieks saka: «Par labām lietām runā, taču neesmu manījis, ka priekšlikumi pāraugtu likuma izmaiņās.» To pašu novērojis demogrāfs Ilmārs Mežs, kurš norāda, ka šādai apakškomisijai parlamentā jēga ir tad, ja deputāti atrod tēmu un to kā karstu dzelzi kaļ - risina, kamēr seko likuma grozījumi. Premjera vadītā padome savukārt strādājot pēc ļoti konkrētas darba kārtības, un demogrāfs vēlētos, lai vairāk jaunu tēmu un priekšlikumu tiktu iekļauti darba kārtībā.
Papardes zieda vadītāja Iveta Ķelle par I. Parādnieka vadīto apakškomisiju saka - tajā izskan arī idejas, kas saistītas ar vēlmi no valsts puses ietekmēt indivīdu brīvību un cilvēktiesības, piemēram, laulāties vai nelaulāties, pārtraukt vai saglabāt nevēlamu grūtniecību. Taču netiekot runāts, ka vajadzētu izglītot jauniešus, lai samazinātu nevēlamo grūtniecību skaitu, kā arī darīt pieejamāku kontracepciju riska grupu jauniešiem, norāda I. Ķelle.