Ekstrēmi jebkādā veidā
«Tagad jau es zinu visu bērnu personas kodus,» smaidot stāsta Anita. Lai nokārtotu dokumentus sociālajā nodaļā, ierēdne palūgusi Anitai uzrakstīt visu bērnu personas kodus. Viņa toreiz apmulsusi, teikusi, ka visus no galvas nezina, ierēdne aizrādījusi, ka «visas mātes zina savu bērnu kodus». Anita apjukusi un jautājusi: «Vai parasti četru bērnu mātes zina nosaukt visiem kodus?» Ierēdne tā kā attapusies, noteikusi - nujā... parasti mātēm nav četri bērni...
Daudzbērnu ģimenei kaut kur doties kopā vienmēr ir diezgan ekstrēms gadījums. Lai dotos visi kopā, ģimene ņem vērā mazās Aleksandras pašsajūtu. Reiz visi devušies uz Dabas muzeju, taču gājiens bija jāatceļ. «Izstādē bija daudz bērnu ar mātēm, un Aleksandrai acīmredzot šķita, ka esam nonākuši poliklīnikā,» stāsta Anita, kāpēc bija jādodas prom. Aleksandra atteikusies ieiet muzejā.
Bieži ir tā, ka visi ir kopā, tomēr Anita atzīst, ka katram bērnam gribas just, ka velta laiku viņam vienīgajam. Tieši daudzbērnu ģimenēs ir svarīgi atrast laiku katram bērnam individuāli. Tā ir vislielākā problēma, jo vecākiem nav laika, bet emocionālais kontakts bieži vien ir jāatgūst. Pagājušajā nedēļā Anita veltījusi laiku, lai būtu kopā ar Anastasiju, tikai abas vien - gājušas uz kino, slidotavu.
Attieksme - kroplīga
Dodoties ar visiem bērniem uz izklaides pasākumiem, Anita ievērojusi, ka nevis sociālā sistēma, bet sabiedrības attieksme gan pret bērniem ar īpašām vajadzībām, gan arī pret veselajiem un ģimenēm, kurās ir daudz bērnu, ir kroplīga. Agrāk Anitai un Jurijam bija aktīva sociālā dzīve, viņi apmeklēja izstāžu atklāšanas, prezentācijas un pasākumus. Tagad ielūgumus nesaņem prozaiska iemesla dēļ. «Man tā arī pasaka - vai, mīļā, bija tik foršs pasākums, bet mēs jūs neaicinājām, tāpat jau nebūtu atnākuši, jums jau tie daudzie bērni...» nezinot, raudāt vai smieties, komentē Anita. Bieži vien ir tā, ka vecākiem grūti aiziet kaut kur tikai abiem divatā, jo... kādam jāpaliek pie bērniem.
Anita ievērojusi, ka cilvēki kādā brīdī sāk domāt vecāku vietā un ne vienmēr bērniem svētītai ģimenei labvēlīgi. Bērni trokšņo, bērni kustas, pajautā ne to jautājumu ne tajā vietā, un vecāki acumirklī saņem nosodošus skatienus. Sak, jūs traucējat te ar saviem bērniem mūsu pilnvērtīgo atpūtu.
Šiklovi ir kristīti pareizticībā, un vienīgā bērniem labvēlīgā vieta, izrādās, ir latviešu pareizticīgo draudze Mēness ielā. Baznīcā ierīkots viss, kā jābūt, lai cilvēki nāktu ar bērniem, - ir soli, kur apsēsties, var pabarot bērnu. «Smieklīgi, bet pat baznīcā daudzbērnu ģimene ir kaut kas ārkārtējs,» brīnās Anita. Citur dievkalpojumā baznīcēni met bargus skatienus, ar muguras smadzenēm jūtams, sak, mēs te lūdzamies un ieejam kontaktā ar garīgām sfērām, bet jūsu bērni mums traucē un ne tikai ņerkst, bet traucē, jo vispār atrodas baznīcā! «Mūs pat izraidīja no Valaamas klostera baznīcas, jo svētceļniekus traucēja bērni kā tādi,» nosaka Jurijs un atzīst, ka Krievija vispār ir ekstrēma vieta cilvēkiem ar bērniem. Sastopoties ar bērniem ikdienas situācijās, metro, cilvēki kļūst pat agresīvi, jo bērni traucē.
Labprātīga izvēle
Kad visi kaut kur dodas, jāsadala darbi. «Ceļojām pa Zviedriju. Iegājām liftā, un nesaproti - ir visi bērni vai kāds kaut kur palicis...» stāstot, kā ģimenē sadala darbus un atbildību, smaida Jurijs.
Ko var prasīt no valsts, kuras premjeram nav bērnu, jautā Anita. Likumi nav izdevīgi ne uzņēmējiem, ne cilvēkiem ar bērniem. «Uzskatu, ka gaidīt kaut ko no valsts ir neproduktīvi,» uzsver Anita. «Ja ir interese, ej un dari pats. Ir iespējams panākt, ka valsts sāk domāt par kādu sociālo grupu - cilvēku grupai jādod par sevi zināt un jārunā ar valsti ļoti personiski!» Anita ir Reto slimību biedrības Caladrius valdes locekle.
Bērniem ļoti patīk ūdensatrakciju parkā. Bet... Anita uz turieni dodas ar dalītām jūtām - viņa parkā nejūtas droša par saviem bērniem: «Man šķiet, ka flīzes ir slidenas, bērni slīd un krīt. Sanāk nevis atpūta, bet uzmanīšana. Bērniem jau ļoti patīk, bet man tās pāris stundas ir nepārtraukts stress.»
Šiklovi izmanto iespēju apmeklēt muzejus, kuros daudzbērnu ģimenēm apmeklējums ir par velti. Ģimene ir apmeklējusi gandrīz visus Rīgas muzejus. Pat ja par ieejas biļeti jāmaksā tikai divi lati, daudzbērnu ģimenei viena izkustēšanās no mājas maksā ap 20 latiem, degvielu neskaitot. Liels bija Anitas izbrīns, apmeklējot Laikmetīgās mākslas muzeju, - kasiere neko nebija dzirdējusi par iespēju daudzbērnu ģimenēm «dot atlaides». Pirka visiem sešiem. «Saules muzejā arī bija jāmaksā, bet tur vismaz ir darbnīca, kur bērni var darboties,» atzinīgi vērtē Anita.
Pārsteidz, ka bieži vien tie, kuriem bērnu nav, ar izbrīnu skatās uz kuplo pulciņu un saka: «Jums taču ir četri bērni, un jūs vēl pa muzejiem staigājat?»