«Tas ir atkarīgs no tā, vai ir sēnēm patīkams siltuma režīms,» par sēņu augšanai labvēlīgiem apstākļiem stāsta Latvijas Dabas muzeja pārstāve Inita Dāniele. Šīs vasaras siltums un mitrums sēnēm tīkot. Savukārt labu ogu augšanu galvenokārt nosaka apstākļi ziedēšanas laikā. «Ziedi ļoti bieži nosalst pavasarī,» skaidro I. Dāniele. Ja pavasarī nav salnu un ziedi nenosalst, esot gaidāma laba ogu raža.
Kombains nav ogulāju draugs
Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) pārstāve Rita Jakovļeva stāsta, ka samērā bieži pārvalde saņemot sūdzības par ogu kombainu lietošanu. Padomju gados ogu lasīšanas palīgierīces bijis aizliegts lietot, taču patlaban šāds aizliegums darbojas tikai atsevišķās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Viņa stāsta, ka daļa ogotāju, vēloties iegūt pēc iespējas ātrāku peļņu, ogu kombainus izmanto pavirši. Šādi bojātās mētrās ogu raža nākotnē samazinās. DAP aicina ogu kombainus izmantot saudzīgi.
Ievārījumam - vismaz 1000 tonnu
«Latvijā tirgotajā melleņu ievārījumā mēs izmantojam vietējās Latvijas ogas. Šogad plānojam iepirkt vismaz 1000 tonnu melleņu. Ogas iepērkam no dažādiem Latvijas reģioniem - Latgales, Kurzemes un Vidzemes,» skaidro SIA Pure Food ģenerāldirektors Aigars Balodis. Uzņēmums cenšoties ogas iepirkt iespējami tuvāk ogu lasītājiem - vai nu pašiem ogotājiem, vai ogu uzpircējiem. Viņš norāda: «Līdz pat nesenam laikam mūsu produkts bija marķēts ar Zaļās karotītes zīmi, kas apliecināja, ka mēs savos ievārījumos izmantojam Latvijas ogas. Bet līdz ar likumdošanas grozījumiem pēc Latvijas iestāšanās ES šīs zīmes marķējums, kas norādīja Latvijas ogu izcelsmi produktā, mainīja savu nozīmi. Tāpēc uzņēmums ir atteicies no Zaļās karotītes izmantošanas.»