Šim gadījumam ir līdzība ar situāciju, kādā nokļuva nu jau bijušais veselības ministrs Guntis Belēvičs, kurš, apejot rindu, maija beigās izmantoja ārstniecības iestādes pakalpojumus. Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) panāca G. Belēviča demisiju. Tiesa, G. Belēvičs labu laiku liedzās un nodarījumu neatzina, turpretim Dz. Rasnačs uzreiz paziņoja, ka ir vainīgs, apzinās savu kļūdu, un par to atvainojās. «Ja būsi aktīvs ministrs un centīsies sakārtot sistēmu, iegūsi ienaidnieku armiju. Ja nestrādāsi, ienaidnieku nebūs,» Dienai ceturtdien sacīja Dz. Rasnačs.
«Mērķis bija panākt ministra demisiju,» uzskata Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks (NA), pieņemot, ka G. Belēviča atkāpšanās bija labs fons, «no kura šo stāstu attīstīt». Lūgts nosaukt reformas, ar kurām ministrs būtu iemantojis nelabvēļus, J. Iesalnieks, piemēram, minēja tagad sāktās reformas maksātnespējas administratoru uzraudzībā. Arī Nacionālā apvienība tiek saistīta ar maksātnespējas administratoriem, un tad iznāk, ka pašu partijai pietuvināto cilvēku vidū būtu meklējami ministra nelabvēļi. J. Iesalnieks arī esot tādas runas dzirdējis, bet tas pilnīgi neatbilstot patiesībai, «jo partijai tagad nebūtu ērti mainīt ministru - ja tāda vēlēšanās būtu, tas tiktu izdarīts valdības veidošanas laikā». NA līdzpriekšsēdētājs G. Bērziņš zinot, cik ministra darba režīms esot nežēlīgs, tāpēc varot gadīties pieļaut kļūdas. «Politiķu kļūdas uzreiz tiek pamanītas, un tām pievērš daudz lielāku uzmanību. Jautājums, kādiem mērķiem tas tiek izmantots,» sacīja G. Bērziņš. Viņaprāt, mērķis varēja būt kaitēt ne tikai tieslietu ministra, bet arī Nacionālās apvienības reputācijai.
Tiesa, katra paša politiķa rokās ir viņa reputācija. Arī iepriekš Dz. Rasnačs pret to ir izturējies diezgan vieglprātīgi. Piemēram, G. Bērziņa sociālajos tīklos nav vispār, turpretim Dz. Rasnačs tajos diezgan plaši atspoguļo savu dzīvi ārpus darba. No otras puses, iespējams, tieslietu ministrs nav vienīgais, kurš dienesta transportu ir izmantojis privātajām vajadzībām, bet ne visos gadījumos sabiedrības reakcija ir vienādi nosodoša, kā to varētu vēlēties.
Tāpat G. Belēvičam, iespējams, nebūtu bijis jāatkāpjas, ja viņš uzreiz atzītu savu vainu un atvainotos. ZZS asi reaģēja tāpēc, ka ministrs sākumā meloja, tagad Dienai atzina ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Viņš pirms laba laika jau dzirdējis par Dz. Rasnača «skapja lietu» un ka tādu stāstu plāno publiskot. Lūgts pastāstīt konkrētāk, A. Brigmanis atrunājās: «Ko es, vienkāršs lauku zēns, varu zināt par lielo vīru spēlēm.» Viņš pieļauj, ka šāda informācija par politiķiem tiekot vākta, pietaupīta un tad izdevīgā brīdī publiskota. Dz. Rasnača rīcība esot neētiska, bet A. Brigmanis nebija noskaņots mudināt ministru atkāpties. Tas ir jāizvērtē Dz. Rasnača partijai, uzskata Vienotības līderis Andris Piebalgs. Viņš neredz pamatu diskutēt, kāpēc tagad šī ziņa parādījusies. «Ja parādījās, tad parādījās, un tai nav noilguma. Svarīgi, ka ministrs ir atzinis izdarīto rupjo kļūdu un par to atvainojies. Tas ir minimums, kas viņam bija jāizdara,» sacīja A. Piebalgs. Viņa skatījumā Dz. Rasnača atvainošanās «ir tuvu tam, ko es sagaidītu no politiķa».